Saeima septembrī no atbildīgajām institūcijām sagaida detalizētu atskaiti par "Rail Baltica" īstenošanas gaitu

Deputāti sēdē uzklausīja informāciju par būtiskiem aspektiem un problēmjautājumiem "Rail Baltica" projekta īstenošanā un finansēšanā. Deputāti galvenokārt uzsvēra sliktas pārvaldības un finansējuma aspektus.

Ņemot vērā deputātu jautājumus un neskaidrību, Saeimas komisija nolēma no par "Rail Baltica" atbildīgajām institūcijām pieprasīt ziņojumu, ietverot projekta īstenošanas gaitu, finansējumu, pārvaldības modeli, infrastruktūras pārvaldību un citus jautājumus.

Saeimas komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) sēdē norādīja, ka šis projekts kopumā raksturo Latvijas īstenoto projektu korporatīvās pārvaldības īpatnības, kad bieži vien ir svarīgs nevis rezultāts, bet process.

"Iedomas, ka valsts un Eiropas Savienība (ES) visu apmaksās, nebūs. Projekta pašplūsma ir beigusies un tiks veikta arī stingra parlamentārā uzraudzība," sacīja Liepiņš.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) jautāja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, vai vispār ir iespējams atrast naudu projekta īstenošanai un kā tas ietekmēs valsts budžetu.

FM pārstāve Jolanta Plūme norādīja, ka FM nodrošina visu budžetā paredzēto 15% valsts līdzfinansējumu, bet bez valdības lēmumiem ir uzņemtas saistības bez seguma un tās pārsniedz budžetā plānoto.

Viņa norādīja, ka Satiksmes ministrija pilnībā uzrauga "Rail Baltica" projektu, bet patlaban projektā ir konstatētas būtiskas nepilnības, tādēļ valdībā nolēma, ka, sadarbojoties vairākām ministrijām, ir jāizstrādā projekta ilgtermiņa finansēšanas plāns.

Komentējot, vai "Rail Baltica" projektu var īstenot ar līdz šim plānotajiem līdzekļiem, Plūme sacīja, ka tas nav iespējams. Viņa minēja, ka ir jāmeklē neordināri un dažādi risinājumi, piemēram, pārdalot Eiropas fondu naudu, meklējot privātās partnerības iespējas, piesaistot individuālus finanšu un investīciju risinājumus.

Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inese Kalvāne sēdē vērsa uzmanību uz diviem galvenajiem projekta riskiem - izmaksām, kas Latvijā pieaugušas no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kā arī uz projekta kavējumiem.

Viņa arī atzīmēja, ka "Rail Baltica" projekta kopējā risku un izmaiņu vadības sistēma ir jāturpina attīstīt, kā arī VK aicina stiprināt Ministru kabineta iesaisti "Rail Baltica" projekta pārraudzībā, atbildīgos par projekta īstenošanu - kāpināt projekta īstenošanas efektivitāti, bet FM - aktīvāk iesaistīties projekta finansējuma un budžeta plānošanas jautājumos.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.