Kļuvis zināms par iecerētām būtiskām pārmaiņām saistībā ar "Rail Baltica", par ko politiķi klusēja

EVIKA SILIŅA

Ministru prezidente (Jaunā Vienotība)

Tas, ko es varu pateikt no savas puses, Rail Baltica pašplūsma ir beigusies.

Man patiešām ir jautājumi, kā Tāla Linkaiša(satiksmes ministra ) laikā tā varēja būt, ka valdība netika informēta par to, ko patiešām satiksmes ministrija plāno darīt.

Ir skaidrs, ka tāda veida pārvaldība, kāda ir īstenota līdz šim, arī no satiksmes ministrijas puses, nav pieņemama. Un tie cilvēki, kuri gan RB Rail, gan “Eiropas dzelzceļa līnijās” šo gadu laikā saņēma desmitiem miljonu eiro, noteikti ir atbildīgi par to, kā viņi ir īstenojuši šo projektu.

Dažādos līmeņos turpinās vainīgo meklēšana par milzu sadārdzinājumu šajā gadsimta projektā. Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par "Rail Baltic" ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbībām.

JĀNIS IKSTENS

politologs, Latvijas Universitātes profesors

Šobrīd tiešām ir tāds izbrīna, varbūt pat izmisuma pārvarēšanas posms. Kurš ir nedaudz jocīgs, ņemot vērā to, ka viens no Rail Baltica stratēģiem (Kaspars Briškens) nu jau kādu pusgadu ir satiksmes ministrs. Tāpēc pilnīgi izlikties, ka nekas nav bijis zināms un neviens neko nav sapratis , arī ir divkosīgi.

Bet es nešaubos, ka ir virkne ministru, virkne partiju politiķu, kuri patiešām tikai tādā virsrakstu līmenī zināja, kas tajā Rail Baltica notiek.

“Nekā personīga” kļuvis zināms par vēl kādām iecerētām būtiskām pārmaiņām saistībā ar Rail Baltica, par ko politiķi līdz šim klusēja. Projekta nacionālo ieviesēju SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” plāno apvienot ar valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā uzsver, ka tas atrisināšot interešu konfliktu. Jo šobrīd kopuzņēmums “ RB Rail” pats uzrauga savu akcionāru - kompāniju “ Eiropas dzelzceļa līnijas” .

Apvienošanas gadījumā “Latvijas dzelzceļš “ ilgtermiņā kļūtu par Rail Baltica centrālo infrastruktūras uzturētāju .

KASPARS BRIŠKENS

satiksmes ministrs (Progresīvie)

Mūsu piedāvātais risinājums , ko mēs virzīsim arī plašākai diskusijai ir, ka SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” tiek integrētas kopīgajā Latvijas dzelzceļa saimniecībā, attiecīgi tiek pievienots “Latvijas Dzelzceļam”.

Attiecīgi mums ir viena dzelzceļa sistēma Latvijā. Nevis divas savstarpēji izolētas sistēma. Tie laiki ir beigušies. Arī Latvijas dzelzceļa ilggadējā orientācija uz austrumiem un mazliet austrumnieciskāka mentalitāte uz austrumiem ir beigusies.

Apvienošana nav vērtēta starptautiski un tai ir vairāki riski.

Nauda šim projektam dota arī militāro kravu ātrākai piegādei no Eiropas uz Baltiju. Taču “Nekā personīga” vēl martā ziņoja, ka “Latvijas dzelzceļš “ turpina iepirkt sakaru sistēmas no Krievijas firmām, kas sadarbojas ar iekšlietu un drošības struktūrām. Tas agresorvalstij ļauj sekot tam, kas notiek uz mūsu sliežu ceļiem. Valsts dzelzceļa sistēmas saimniekam nav arī daudz speciālistu, kuri pārvaldītu citu valodu bez latviešu un krievu.” Latvijas dzelzceļam” ir arī ilgstošas finanšu problēmas.Tomēr izmaiņas ir sākušās un notiek pārbīdes “Latvijas dzelzceļa” vadībā. Uz jaunizbūvētās pasažieru vilciena stacijas “Bērnu slimnīca” atklāšanu satiksmes ministrs ieradās kopā ar Rinaldu Pļavnieku, tomēr līdzšinējais “Latvijas dzelzceļa” šefs no pirmdienas pazemināts amatā.

KASPARS BRIŠKENS

satiksmes ministrs (Progresīvie)

NP: LDZ šefu Rinaldu Pļavnieku šonedēļ pazemināja amatā par valdes locekli. Kā jūs kā satiksmes ministrs vērtējat šo neuzticības soli?

Var jau vērtēt to, kā pazeminājumu, bet Rinalda kungs paliek LDZ valdē.

Tie uzdevumi no satiksmes ministrijas perspektīvas ir pilnīgi skaidri. Mēs virzāmies uz šo dzelzceļa sistēmas integrāciju.