"Rail Baltica" projektā pieļautās kļūdas vētīs īpaša komisija [papildināts]

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeima šodien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome šodien lēma, ka parlamenta frakcijas kandidātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā varēs izvirzīt līdz 17.jūnija plkst.10.

Tāpat nolemts, ka darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā katra Saeimas frakcija varēs izvirzīt pa vienam kandidātam.

Debatēs deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda viedokli, ka, ja Eiropas Savienība (ES) līdzfinansējumu 85% apmērā nenodrošinātu visam projektam, tad Latvijai būtu jāpaziņo, ka "mēs atsakāmies" no "Rail Baltica" īstenošanas.

Situācijā, kad Latvijas ekonomika ir "cietusi visvairāk" pēc sekām Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ministru prezidentei ar saņemtu mandātu no valdības un Saeimas būtu jāved pārrunas ES līmenī par līdzfinansējuma nodrošināšanu, akcentēja politiķis.

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) savukārt norādīja, ka jautājums "būt vai nebūt" "Rail Baltica" jānoņem no dienas kārtības, jo skaidrs, ka šādam Latvijas drošībai svarīgam projektam ir jābūt. Reizē politiķis aicināja ekspremjeru Krišjāni Kariņu (JV) deputātiem un sabiedrībai skaidrot savu pozīciju saistībā ar viņa tā laika vadīto valdību atbildību par projekta virzību.

Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka viņa darbības laikā uzzinātā informācija par neizdarībām bija šokējoša - projektu kavēšanās par trīs līdz pieciem gadiem, tas, ka nenotiek zemju atsavināšana un īstenotāji dzīvo ar "utopisku sajūtu" par "Rail Baltica" tālāko virzību.

Vitenbergs kā tā laika ministrs 2023.gada sākumā gājis gan pie Ministru prezidenta, gan finanšu ministra, no kuriem pēdējais esot "palicis bāls" no informācijas par sadārdzinājumu, apgalvoja politiķis.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) ļoti kritiski novērtēja, ka tā laika premjeram un valdībām par šo situāciju būs "nulle atbildības". Lietojot asāku apzīmējumu, lai raksturotu atbildīgos, politiķe pauda cerību, ka par pieļauto situāciju kāds no atbildīgajiem "sēdēs" jeb saņems sodu.

Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš. Saeimai vēl būs jālemj par parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu sastāva apstiprināšanu.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Satversmē ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to prasa vismaz 34 deputāti.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Kā ziņots, "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Latvijā

Epidemiologi vērsuši uzmanību, ka Latvijā, kā arī dažās citās Eiropas Savienības valstīs nedaudz pieaug saslimstība ar Covid-19. TV3 raidījuma “900 sekundes” veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju pieaugošā saslimstība ar Covid-19 nesatrauc.

Svarīgākais