Dzelzceļa "Rail Baltica" Latvijas posma pamattrases būvniecības izmaksas varētu sasniegt 8,7 miljardus eiro, kas ir par 4,55 miljardiem eiro vairāk nekā tika prognozēts 2022.gadā, norādīts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.
2022.gada aplēses par pamattrases būvniecību bija 4,15 miljardi eiro, 2021.gadā - 3,46 miljardi eiro, kamēr 2017.gadā - vien 1,24 miljardi eiro.
Skaidrojot izmaksu pieauguma iemeslus, Satiksmes ministrija (SM) norādījusi, ka atbilstoši jaunākajai veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei kopējais projektam nepieciešamo investīciju apmēra pieaugums primāri ir saistīts ar neprecīziem sākotnējiem pieņēmumiem, piemēram, nepietiekamu informāciju par ģeoloģiju trases atrašanās vietās, un aprēķiniem, kas izrietēja no projekta skiču projektiem, kā arī projekta tvēruma izmaiņām.
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji, skaidrojot izmaksu pieauguma iemeslus, VK norādījuši, ka 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes laikā nebija vēl pieejamas "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas, savukārt kopš "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšanas 2018.gadā ieviešanas dokumenti kopumā mainīti 154 reizes. EDzL informēja, ka "Rail Baltica" projektēšanas vadlīniju pirmās versijas noteiktie tehniskie parametri atsevišķos gadījumos bija augstāki, nekā pētījumos izmantotie, pamatojoties uz kuriem tika veidota 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīze.
Pēc AS "RB Rail" iesniegtās informācijas, "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijās kopš to sākotnējās apstiprināšanas 2018.gadā līdz 2023.decembrim ir veiktas 111 izmaiņas. Izmaiņu autors 108 gadījumos ir norādīts "RB Rail", divos gadījumos EDzL, bet vienā gadījumā Igaunijas nacionālais ieviesējs "Rail Baltic Estonia". Kā uzsver VK, no iesniegtā izmaiņu reģistra revidentiem nav iespējams identificēt, cik no šīm izmaiņām attiecas tieši uz pamattrasi.
Līdztekus VK norāda, ka situācijas izpētē netika identificētas konkrētas aplēses par "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīniju izmaiņu ietekmi uz projekta kopējām izmaksām. Tikmēr EDzL revidentiem sniedza viedokli, ka precīza izmaksu ietekme no pirmās "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīniju versijas nekad nav fiksēta.
Komentējot pērn decembrī noslēgto līgumu starp EDzL un "E.R.B. RAIL JV PS" par pamattrases ārpus Rīgas būvdarbiem, VK norāda, ka līguma priekšmetā minētais pamattrases garums ir mazāks par kopējo nepieciešamo, jo tas ietver darbus ārpus Rīgas un saskaņā ar EDzL sniegto skaidrojumu tā tvērumā nav iekļauti aptuveni desmit kilometri līdz Igaunijas un Lietuvas robežām.
VK arī norāda, ka noslēgtajā pamattrases līgumā nav iekļautas tādas izmaksas kā dzelzceļa energoapgādes un signalizācijas un vadības inženiersistēmu būvdarbi, kurus veiks "RB Rail" noteikti inženiersistēmu būvdarbu veicēji, kā arī lgīumā nav ietvertas konsolidēto materiālu iegādes izmaksas, par kuru iegādi atbildīgs ir "RB Rail". Konsolidēto materiālu iegādes izmaksas aplēstas aptuveni 318,7 miljonu eiro apmērā.
Pēc SM aprīļa informatīvajā ziņojumā minētā, projekta pirmajā fāzē, kuru plānots pabeigt līdz 2030.gada beigām, attiecībā uz pamattrasi tvērumu plānots divsliežu ceļa vietā uzbūvēt viensliežu ceļu "Rail Baltica" pamattrasē. Tikmēr visa saistītā infrastruktūra, kā arī satiksmes pārvadi un tilti tiktu būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu ar otru sliežu ceļu. Tāpat SM rosina posma "Rīgas Centrālā stacija - Upeslejas" realizāciju veikt pēc 2030.gada.
Atbilstoši SM aplēsēm šāds pamattrases būvniecības risinājums spētu ietaupīt aptuveni divus miljardus eiro, jo pilna tvēruma būvniecības izmaksas tiek lēstas 6,2 miljardu eiro apmērā, bet optimizētā scenārija izmaksas līdz 2030.gadam ir 4,1 miljards eiro.
VK skaidro, ka SM informatīvajā ziņojumā norādītās pilna tvēruma pamattrases būvniecības izmaksas ir par aptuveni 2,5 miljardiem eiro mazākas nekā EDzL iesniegtajās aplēsēs, kur atšķirības varētu būt saistītas ar faktu, ka EDzL iesniegtās aplēses ietver arī prognozēto inflāciju, kā arī ar to, ka starptautiskajām stacijām piegulošie pamattrases posmi SM informatīvajā ziņojumā tiek nodalīti un aplēsti kopā ar abu staciju kopējām izmaksām. Situācijas izpētē VK revidenti neveica padziļinātu izvērtējumu, lai noskaidrotu kuras no minētajām aplēsēm ir atbilstošākas, kā arī kādi ir to nesakritību iemesli.
VK arī norāda, ka situācijas izpētes ziņojuma gatavošanas laikā saskaņā ar "RB Rail" iesniegto informāciju ir pabeigti 54% no pamattrases projektēšanas darbiem, bet tos pilnībā pabeigt plānots līdz 2027.gada beigām. VK uzsver, ka šāds termiņš pārsniedz noslēgto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līgumu termiņus, kā arī regulā noteikto divu gadu periodu pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās pabeigšanas dienas, pēc kura Eiropas Komisija var pieprasīt pilnībā vai daļēji atmaksāt piešķirto finansiālo palīdzību.
Jau ziņots, ka otrdien, 11.jūnijā, MK izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.
Ministri bija vienisprātis, ka Latvijas prioritātei pirmajā ieviešanās kārtā ir jābūt pilnvērtīgai Rīgas integrācijai. Tādēļ valdība nolēma, ka ir nepieciešams meklēt risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā.
Otrs būtiskais diskusiju jautājums bija par finansējumu. Sēdē secināts, ka pilna tvēruma "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms, nekā sākotnēji plānots.
Ministri vienojušies, ka ir jāmeklē alternatīvi finansēšanas modeļi. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) piedāvā skatīties uz nākamajām daudzgadu budžeta sarunām. Ja tiks saglabāts Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, varētu pretendēt arī uz Eiropas finansējumu. Tāpat tiek izskatīta iespēja par privāto un publisko partnerību un citiem modeļiem. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) gan uzsvēra, ka tās visas ir tikai idejas un par finansēm valdība lems līdz 30.septembrim.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.