Maija trešā dekāde Latvijā bijusi ievērojami siltāka par normu; daudz biežāk spīdējusi saule

© Gints Ivuškāns/f64

Pagājušā mēneša trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +19,3 grādus, kas ir 6,4 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Iepriekšējais rekords bija reģistrēts 2007.gadā, kad maija pēdējo 11 dienu vidējā temperatūra sasniedza +18,4 grādus. Klimatiskā norma jeb 1991.-2020.gada vidējais rādītājs šajā periodā ir +12,9 grādi.

Zemākā gaisa temperatūra maija beigās bija +7,1 grāds 26.datumā Zosēnos, savukārt visa mēneša maksimālā temperatūra bija +30,1 grāds 28.maijā Ventspils ostā.

Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 grādi, kas ir trīs grādi virs mēneša normas. Tikpat silts maijs bija 2013.gadā, savukārt rekords pieder 2018.gadam, kad mēneša vidējā temperatūra sasniedza +15,3 grādus.

Minimālā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās pagājušajā mēnesī bija -5,5 grādi 9.maijā Madonā un Zosēnos. Dagdā un Rēzeknē, gaisa temperatūrai 9.maija saullēktā noslīdot attiecīgi līdz -3,5 un -5,1 grādam, tika pārspēts mēneša aukstuma rekords.

Aizvadītajā mēnesī kopumā tika pārspēti pieci aukstuma rekordi un 13 siltuma rekordi.

Vidējais nokrišņu daudzums maijā bija 28,5 milimetri jeb 57% no normas. Visvairāk nokrišņu - 79,8 milimetri - bija Alūksnē, bet vismazāk lija Kolkā, kur mēneša gaitā nebija pat trīs milimetru nokrišņu.

Mēneša otrajā pusē daudzviet bija stipras pērkona lietusgāzes un krusa, bet citviet nokrišņi pagāja garām un turpinājās sausums.

Sausuma un mitruma rādītājs maijā Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Kalnciemā, Rūjienā, Alūksnē, Daugavpilī un Dagdā bija normas robežās, pārējās novērojumu stacijās valdīja sausums, daudzviet maijs bija ekstremāli sauss. Lielākais sausums novērots Kolkā un Siguldā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums maijā bija 65% - no 58% Priekuļos un Rūjienā līdz 74% Kolkā.

Stiprākās vēja brāzmas - 21,8 metri sekundē - reģistrētas 25.maija negaisā Rīgā.

Saules spīdēšanas ilgums maijā Latvijā bija aptuveni 30% lielāks nekā vidēji 1991.-2020.gadā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.