Finanšu ministrija izsaka prognozes par situāciju apstrādes rūpniecībā

© pixabay.com

Visticamāk, zemākais punkts apstrādes rūpniecībā ir sasniegts, un tālāk gaidāma mērena izaugsme, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Apstrādes rūpniecība Latvijā šā gada aprīlī samazinājusies par 5% salīdzināmajās cenās pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī Eiropas Savienībā kopumā rūpniecības noskaņojuma rādītāji saglabājas zemi un ražošanas apjomi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 4%.

Zemais pieprasījums Eiropā neļauj augt arī Latvijas ražošanas apjomiem, un nepietiekamo pieprasījumu vietējie ražotāji aptaujās jau kopš 2022.gada vidus norāda kā galveno problēmu, norāda FM. Savukārt kā pozitīvs signāls nozarei Eiropā FM ieskatā minams nepārdoto preču krājumu samazināšanās, kas, saglabājoties pieprasījumam, liks aktivizēties rūpniecībai.

Rūpniecībā kopumā kritums aprīlī veidoja 7,7%, ko nelabvēlīgi ietekmēja svārstīgā elektroenerģijas un gāzes apgāde, aprīlī tai samazinoties par 16,6%, bet nelielā ieguves rūpniecība ar 23% pieaugumu vairs nespēj būtiski uzlabot kopējo situāciju.

Garo un stabilo izaugsmes ceļu apstrādes rūpniecībā turpina pārtikas nozare, kas aprīlī uzrādīja 0,9% pieaugumu. Pieaugumi arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā (plus 12,5%), nemetālisko minerālu (plus 5,3%) un papīra un tā izstrādājumu (plus 8%) ražošanā.

Taču ar minētajām nozarēm izaugsme arī aprobežojas, un visās pārējās nozarēs piedzīvoti kritumi, tajā skaitā kokrūpniecībā (mīnus 3,4%), metālizstrādājumu (mīnus 6,5%) un iekārtu un mehānismu ražošanā (mīnus 34,6%). Arī datoru un elektronikas ražošana, kā arī elektrisko ierīču ražošana, kas pērn apstrādes rūpniecībai neļāva sarukt vēl vairāk, šā gada aprīlī samazinājās attiecīgi par 12% un 1,2%

Elektroenerģijas apjomi šā gada aprīlī ražoti par 19,9% mazāk nekā pirms gada, ko noteica samazinājums hidroelektrostaciju izlaidē par 26,4%. Tikmēr arvien lielākus elektroenerģijas apjomus ražo saules enerģijas kolektoru elektrostacijas, kas aprīlī nodrošināja jau 3,5% no visas ražotās elektroenerģijas, bet kopā ar vēja elektrostacijām jau nodrošina 6,2% no ražotās elektroenerģijas, kas norāda uz aktīvu dabai draudzīgāku un ilgtspējīgāku energoresursu iegūšanas avotu ieviešanu Latvijā.

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 4,3%, lielāko negatīvo iespaidu atstājot apjomu kritumiem metālizstrādājumu (mīnus 9,7%), mēbeļu (mīnus 19,1%) un datoru/elektronikas (-12,8) ražošanai.

Apstrādes rūpniecības apgrozījuma dati četros mēnešos norāda uz līdzīgiem samazinājumiem gan vietējā tirgū (mīnus 5,2%), gan eksportā (mīnus 5,5%), kopējam apgrozījumam samazinoties par 5,4%, kas norāda uz zemo pieprasījumu arī vietējā tirgū, ne tikai eksportam paredzētajām precēm. FM norāda, ka kopējais apgrozījums samazinās jau trīspadsmito mēnesi pēc kārtas, samazinoties inflācijai un ražošanas cenām, kas iepriekš nodrošināja augstākus apgrozījuma apjomus nekā ražošanas apjomus.

Eiropas Komisijas jaunākie noskaņojuma dati rāda, ka Latvijas apstrādes rūpniecības konfidence aprīlī un maijā ir nedaudz samazinājusies, ko ietekmē aptaujās norādītie zemākie paredzamie ražošanas apjomi. Kopējais nozares noskaņojums maijā bijis tādā pašā līmenī arī Lietuvā, taču Igaunijā tas ir stipri negatīvāks jau no 2023.gada vidus. Arī kopējais Eiropas rūpnieku noskaņojums ir vienmērīgi zemā līmenī kopš 2023.gada vasaras, kas veido zemo pieprasījumu pēc Latvijā ražotās produkcijas.

Visticamāk, zemākais punkts apstrādes rūpniecībā ir sasniegts, un tālāk gaidāma mērena izaugsme, uzlabojoties nozares situācijai Eiropā un pieaugot pieprasījumam, uz ko norāda arī augošais (bet joprojām zemais) "S&P Global" PMI indikators, kas atspoguļo rūpnieciskās vides veselību Eiropā. FM prognozē, ka apstrādes rūpniecības apjomi šogad kopumā gaidāmi pērnā gada līmenī, un izaugsmes atgriešanās plānota nākamgad.