LDz vadītājs: Arī šogad uzņēmumam būs nepieciešams finanšu līdzsvara maksājums

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) arī šogad būs nepieciešams finanšu līdzsvara maksājums, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš atzīmēja, ka LDz finansēšanas modelis paredz, ja uzņēmums darbojas ar zaudējumiem, tie tiek kompensēti ar finanšu līdzsvaru, tostarp pēdējais finanšu līdzsvara maksājums tika saņemts pagājušā gada beigās 10 miljonu eiro apmērā.

Pļavnieks arī norādīja, ka 2022.gadā LDz strādāja ar zaudējumiem aptuveni 24,5 miljonu eiro apmērā. "Tātad ir veikts maksājums par 10 miljoniem eiro un paliek vēl 14,5 miljoni eiro," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē 2023.gada beigās aptaujas kārtībā atbalstīja 10 miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

2022.gadā LDz zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem bija 24 358 998 eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Latvijā

Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6% no kopējā sporta preču nozarē zaudētā pārdošanas apjoma, un līdz ar to Latvija kopā ar Čehiju procentuāli dala 9. un 10. vietu Eiropas Savienībā pēc sporta preču viltojumu nodarītajiem zaudējumiem, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma dati. Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš vismaz 2,83 miljonus eiro lielus zaudējumus.