Lai gan ar Vienotību un Sorosa fondu saistītās politiskās aprindas pērn Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatam virzīja uz trešo termiņu, ļoti autoritatīva Eiropas Komisijas (EK) institūcija rekomendē ģenerālprokurora amatam vienu personu nevirzīt pat atkārtoti.
Zīmīgi, ka tieši ar Vienotību un Sorosa fondu saistītās politiskās aprindas visskaļāk aģitē par Eiropas vērtību ievērošanu. Tāpat šīs aprindas joprojām turpina aktīvi pārmest Saeimas deputātiem, ka viņi J. Maizīti tomēr nepārvēlēja uz trešo termiņu.
Iepriekšminētā EK rekomendācija pieņemta 2010. gada decembrī Venēcijas komisijas 85. plenārsēdē, tā publicēta Strasbūrā 2011. gada 3. janvārī. Venēcijas komisijas jeb komisijas Demokrātija, taisnīgums, likums (Democracy Through Law) plenārsēdes notiek četras reizes gadā. Tajā pulcējas Eiropas Savienības amatpersonas un augstākā līmeņa juristi. Kādreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš divus gadus ir bijis Venēcijas komisijas viceprezidents.
Gada sākumā publiskotajā Venēcijas komisijas ziņojumā teikts sekojošais: "Ir svarīgi, lai ģenerālprokuroru nevarētu izvirzīt atkārtoti, vismaz ne likumdevējs vai izpildvara. Pastāv risks, ka šādā gadījumā prokurors, kas varbūt vēlas, lai kāds politiskais spēks viņu virzītu atkārtoti, rīkosies tādā veidā, lai iegūtu šāda spēka labvēlību, vai vismaz radītu tādu iespaidu. Ģenerālprokuroru vajadzētu iecelt uz pastāvīgu vai vismaz nosacīti ilgu termiņu bez pagarinājuma iespējas šāda termiņa beigās."
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas viceprezidents Andris Bērziņš vaicāts par Venēcijas komisijas pieņemto dokumentu attiecināmību uz Latvijas tiesu varas praksi, norādīja: "Venēcijas komisijas ziņojumi Latvijai viennozīmīgi ir saistoši."
Ziņojumā doti ieteikumi, kā panākt, lai prokuroru darbam tiktu atlasīti tikai godīgi un objektīvi juristi jeb cilvēki ar sevišķām īpašībām.
Piemēram, tur teikts: "Pat sistēmās, kurās prokuroru neuzskata par daļu no tiesu varas, tiek sagaidīts, ka prokurora rīcība būs tiesiska.
Prokurora pienākums nav darīt visu iespējamo, lai panāktu notiesāšanu. Prokuroram ir jāiesniedz tiesai visi pieejamie ticamie pierādījumi un viņš nevar izvēlēties un iesniegt tikai tos, kuri ir vispiemērotākie. Prokuroram ir jāiepazīstina apsūdzētais ar visiem iegūtajiem pierādījumiem un nevis tikai tiem, kas ir labvēlīgi lietas kriminālvajāšanai. Ja apsūdzētajam labvēlīgus pierādījumus nevar atklāt (piemēram, ja tas var apdraudēt citas personas drošību), prokuroram var būt pienākums izbeigt kriminālvajāšanu. Tā kā kriminālprocess rada personai nopietnas sekas (pat ja tā rezultātā personu attaisno), prokuroram ir jārīkojas taisnīgi, pieņemot lēmumu par to, vai uzsākt kriminālvajāšanu un kādas apsūdzības izvirzīt."
Šie ieteikumi skarbi disonē ar Latvijas praksi. Kā daudzkārt publiski norādījuši profesionāli juristi, Latvijas praksē prokurori pierādījumus, kuri varētu liecināt par labu apsūdzētajam, nevis iesniedz tiesā, bet gan nobēdzina arhīva lietā vai noslepeno citā kriminālprocesā. Proti, prokurori nevis cenšas objektīvi izvērtēt vainu, bet gan par katru cenu panākt notiesājošu spriedumu.
Ziņojumā arī piekodināts, ka prokuroram, tāpat kā tiesnesim, ir jāatstata sevi no lietas, kurā viņš var būt personiski ieinteresēts, un viņam var noteikt zināmums ierobežojumus, lai garantētu viņa objektivitāti un godīgumu.
Dokumentā skaidrots, ka prokuratūrai, tāpat kā ikvienai valsts iestādei, par padarīto jāuzņemas atbildība sabiedrības priekšā: "Tradicionāli atbildību garantē kontrole, kuru realizē izpildvara – tas nodrošina netiešu demokrātisko leģitimitāti ar izpildvaras pakļautības vēlētam parlamentam starpniecību."
Ziņojumā rekomendēts prokurorus iecelt amatā līdz pensijai. "Iecelšana amatā uz noteiktu laiku ar iespēju to pagarināt rada risku, ka prokurors pieņems savus lēmumus, nevis pamatojoties likumā, bet gan lai iegūtu tās personas labvēlību, kura var pagarināt prokurora pilnvaras." Dokumentā norādīts – ņemot vērā "sevišķās īpašības" (domāts godīgums un objektivitāte), kurām jāpiemīt prokuroriem, nav ieteicams prokuroru atlasi uzticēt prokuratūras sistēmai. Venēcijas komisija iesaka prokuroru atlasē izmantot kvalificētu ekspertu palīdzību. Vispareizāk, pēc komisijas domām, ja prokuroru atlasi nodrošinātu neatkarīga institūcija, piemēram, demokrātiska un leģitīma prokuroru padome.