Šobrīd būtiskākais ir nekavējoties atrisināt krīzi un nodrošināt pasažieriem prognozējamu un netraucētu vilcienu kustību, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P).
Kā informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses tikās, lai runātu par aktuālajiem ar satiksmes nozari saistītajiem jautājumiem, tostarp par jauno elektrovilcienu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju, pasta pakalpojumu nodrošināšanu, ceļu infrastruktūru Latvijā un projektu "Rail Baltica".
Tikšanās laikā Valsts prezidents ar satiksmes ministru pārrunāja aktuālo statusu saistībā ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem un to, kādos termiņos elektrovilcienu defektus plāno novērst. Rinkēvičs norādīja, ka jāvērtē, kā līdz šādai situācijai varēja nonākt, tādēļ līdz marta vidum viņš sagaida līdzšinējo problēmu novēršanu un AS "Pasažieru vilciens" valdes atbildības izvērtējumu. Prezidenta ieskatā šī situācija izgaismo arī daudz plašākas un sistemātiskākas problēmas valsts lielajos iepirkumos un to pārvaldībā.
Puses pārrunāja projekta "Rail Baltica" ieviešanas gaitu, tostarp kopējās projekta izmaksas un aktuālo statusu šī projekta finansējuma avotu piesaistē. Ņemot vērā, ka satiksmes ministrs vairākkārt ir minējis, ka veiks izmaiņas projekta pārvaldībā, Valsts prezidents uzklausīja ministra viedokli.
"Saspringtu termiņu apstākļos visām valsts institūcijām kā vienotai komandai valdības un Satiksmes ministrijas vadībā ir jāizdara viss nepieciešamais, lai nodrošinātu, ka līdz 2030.gadam "Rail Baltica" projekts iegūst jau pavisam konkrētas aprises. Pirmais solis ir sakārtot pārvaldību un tad arī projekta struktūru un finansējuma avotus," pauda Rinkēvičs.
Valsts prezidents atzīmēja, ka viņa vizītes Latvijas reģionos apliecina, ka sakārtota ceļu infrastruktūra ir viens no reģionālās attīstības priekšnoteikumiem. Viņš norāda, ka to labi apliecina patlaban notiekošās sarunas par skolu tīkla sakārtošanu.
"Lai arī kādus rīcības scenārijus izstrādātu izglītības nozares eksperti, tie nebūs realizējami bez atbilstošas ceļu infrastruktūras, lai skolēnus nogādātu līdz izglītības iestādēm," akcentēja Rinkēvičs.
Tāpat Valsts prezidents aktualizēja arī pavisam konkrētus jautājumus attiecībā uz ceļu infrastruktūru Latvijā, piemēram, Olaines novada izaicinājumus ar dzelzceļa pārvadu, kā arī Rīgas un Bauskas pilsētu apvedceļu jautājumus.
LETA jau rakstīja, ka intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Valsts prezidents iepriekš norādīja, ka jautājumā par elektrovilcieniem "Pasažieru vilciens" valde ir atbildīga par visu.
Viņš atgādināja, ka ir pagājuši apmēram trīs mēneši, kopš "slavenās vilcienu inaugurācijas ceremonijas, kur bija daudz pogu spiedēju", bet tagad šie pogu spiedēji pamukuši, kad jārunā par atbildību saistībā ar elektrovilcienu nedienām. Prezidents akcentēja, ka Satiksmes ministrija līdz šim 9.martu bija iezīmējusi kā laiku, kad vilcieniem būtu "jāsāk ripot, bet tie neripo".
"Pirmā atbildība, ko gribu redzēt un saprast, ko "Pasažieru vilciena" valde ir darījusi kopš 2017.gada. Viņi ir atbildīgi par visu," norādīja Rinkēvičs, ļaujot noprast, ka uzņēmuma valde varētu būt "pirmās galvas, kam jāripo" saistībā ar problēmām ar elektrovilcieniem.
Kā ziņots, no Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem patlaban pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit, tostarp astoņi pārvadā pasažierus, bet divi saskaņā ar uzņēmuma risku mazināšanas plānu ir rezervē, aģentūru LETA informēja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.
Pieciem vilcienu sastāviem tiek veiktas dinamiskās pārbaudes, bet vēl diviem notiek papildu pārbaudes defektu novēršanai.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis norāda, ka pakāpeniskā jauno elektrovilcienu atgriešana satiksmē tiek īstenota ar mērķi mazināt ietekmi uz vilcienu kustības precizitāti.
LETA jau rakstīja, ka 2023.gada decembra vidū "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc tika konstatētas būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.