Elektrības cena janvārī pieaugusi par 32%
Elektroenerģijas vidējā cena janvārī Latvijā salīdzinājumā ar decembri pieaugusi par 32% un bija 117,16 eiro par megavatstundu (MWh), jaunākajā AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.
Baltijā lielākais cenas kāpums bija Igaunijā, kur elektroenerģijas cena janvārī palielinājās par 42% - līdz 126,48 eiro par MWh. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 32% un bija 117,41 eiro par MWh. Ikstundu cenas Baltijā janvārī svārstījās no -2,02 eiro līdz 1896 eiro par MWh.
Janvārī "Nord Pool" biržā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu izmaiņas. Pagājušajā mēnesī "Nord Pool" sistēmas cenai bija mērena lejupslīde, un tā samazinājās par 7% - līdz 67,64 eiro par MWh.
Viskuba norāda, ka janvārī mērenu "Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja vēja izstrādes kāpums Ziemeļvalstīs par 38%, salīdzinot ar decembri. Turklāt saražotās elektroenerģijas daudzums Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās bija par aptuveni 30% lielāks nekā mēnesi iepriekš.
Vienlaikus hidrorezervuāru aizpildījums Ziemeļvalstīs turpināja iepriekšējo mēnešu samazinājuma tendenci, lai arī janvārī bija vien par 2% zemāks par normu. Tomēr, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, "Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu ierobežoja auksti laika apstākļi, mēneša sākumā vietām Skandināvijā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -40 grādiem pēc Celsija. Tas ietekmēja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Ziemeļvalstīs par 7% salīdzinājumā iepriekšējo mēnesi, kas bija arī par 16% lielāks nekā 2023. gada janvārī. Atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs samazinājās par 4%, salīdzinot ar decembra datiem.
Elektroenerģijas cenām Baltijā bija augšupvērstas izmaiņas, ko ietekmēja gaisa temperatūra reģionā, kas bija zemāka par normu un noteica elektroenerģijas patēriņa pieaugumu par 8% salīdzinājumā ar decembri un par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri. Enerģijas plūsmas uz Baltiju no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala pieauga par 1%, savukārt plūsmas no Somijas saruka par 28%, salīdzinot ar decembra datiem.
Mēneša otrajā pusē tehnisku problēmu dēļ neplānoti tika atslēgts Somijas-Igaunijas starpvalstu starpsavienojums "EstLink 2". Plānots, ka tas atsāks darbību šā gada februāra beigās. Lai arī janvārī elektroenerģijas izstrāde no atjaunojamajiem resursiem Baltijā bija lielāka nekā decembrī, ražošanai vēja stacijās pieaugot par 36%, tai neizdevās pārspēt iepriekš minēto faktoru ietekmi un nodrošināt cenu lejupslīdi Baltijā.
Vienlaikus janvārī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu izmaiņu galvenokārt ietekmēja hidrobilances un energoproduktu tirgus tendences. Mēneša sākumā hidrobilance sasniedza zemāko rādītāju pēdējā pusgada laikā - 8,2 teravatstundas (TWh) zem normas, noslīdot līdz 9,9 TWh zem normas janvāra vidū. Tomēr mēneša otrajā pusē tā uzlabojās, sasniedzot 1,5 TWh virs normas janvāra nogalē. Janvārī energoproduktu tirgus cenām, izņemot naftu, bija lejupvērsta tendence.
Sistēmas elektroenerģijas nākamā mēneša kontrakts janvārī saruka par 16% - līdz 68,82 eiro par MWh, noslēdzot mēnesi ar 58,2 eiro par MWh. Sistēmas nākamā ceturkšņa kontrakta cena bija 41,55 eiro par MWh, kas samazinājās par 4%, salīdzinot ar decembri, un mēneša beigās noslīdēja līdz 39,9 eiro par MWh. Līdzīgas izmaiņas bija arī nākamā gada sistēmas kontraktam, tā cenai samazinoties par 5% - līdz 40,64 eiro par MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 39,9 eiro par MWh.
Tāpat janvārī auksti laika apstākļi noteica elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijā. Janvārī patēriņš Baltijā veidoja kopumā 2800 gigavatu (GW), kas ir pieaugums par 8% salīdzinājumā ar decembri, kā arī kāpums par 12% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Janvāra gaisa temperatūra veicināja patērētās elektroenerģijas pieaugumu Latvijā par 11%, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, sasniedzot 673 gigavatstundas (GWh).
Pagājušajā mēnesī Igaunijā un Lietuvā elektroenerģijas pieprasījums vienoti kāpa par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvārī, un attiecīgi Igaunijā tika patērētas 907 GWh, savukārt Lietuvā - 1220 GWh.
Pieauguma tendence bija vērojama arī Baltijas elektroenerģijas izstrādei. Janvārī Baltijā tā bija par 25% lielāka nekā decembri, kā arī par 10% lielāka salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri, sasniedzot 2044 GWh. Izteiktākais izstrādes pieaugums Baltijas reģionā, salīdzinot ar decembri, bija Latvijai, uzrādot kāpumu par 41% - līdz 811 GWh. Igaunijā tika saražotas 532 GWh, kas ir par 18% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet Lietuvā elektroenerģijas ražošanas apjoms pieauga par 16% un bija 700 GWh.
Pagājušajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība sasniedza 73%.
Daugavas ūdens pietece turpināja iepriekšējo mēnešu pieaugumu, tomēr tā temps samazinājās. Janvārī vidējā Daugavas pietece pieauga vien par 3%, salīdzinot ar decembri, un bija 753 kubikmetri sekundē. Vienlaikus pietece saglabājās virs daudzgadu vidējā rādītāja, to pārsniedzot par 70%.
Savukārt aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās bija bez izmaiņām - 333 GWh. Tikmēr ražošanas apmēri "Latvenergo" termoelektrostacijās bija divas reizes lielāki nekā decembrī, un aizvadītajā mēnesī tika saražota 401 GWh elektroenerģijas.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2023. gada deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" apgrozījums 2022. gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 209,362 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.