Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" darbības apturēšana pērn rudenī saistībā ar gāzes noplūdi līdz šim nav traucējusi Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmas darbību, norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
"Notikums nav atstājis ietekmi ne uz mājsaimniecību izdevumiem, siltumapgādes uzņēmumiem, ne arī ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Dabasgāzes cenas kopš 8.oktobra ir būtiski samazinājušās, teju uz pusi," pauž Melnis.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) atzīmē, ka šo nepilnu piecu mēnešu laikā dabasgāzes plūsmas Baltijas valstīs ienākušas caur Polijas-Lietuvas starpsavienojumu (GIPL) un caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Attiecīgajā periodā dabasgāzes plūsmas Latvijā ienākušas 2,02 teravatstundu (TWh) apmērā, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šo nepilnu piecu mēnešu laikā iesūknētas 0,4 TWh dabasgāzes.
Tāpat ministrijā norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir piepildīta 55,7% apmērā - tajā ir apmēram 13 TWh dabasgāzes.
KEM pārstāvji arī uzsver, ka esošais dabasgāzes apmērs ir pietiekams līdz sezonas beigām. Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi šobrīd izmanto gan Latvija, gan arī Igaunija un Lietuva.
Jau ziņots, ka 2023.gada 8.oktobrī Igaunijas un Somijas gāzesvads "Balticconnector" darbība tika apturēta saistībā ar gāzes noplūdi.
Plānots, ka "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".
Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laika apstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".
"Balticconnector" tika nodots ekspluatācijā 2020.gada sākumā. Gāzesvada zemūdens daļas garums no Paldiskiem Igaunijā līdz Inko Somijā ir 77 kilometri.
