SAB: Karadarbība Ukrainā ir iegājusi jaunā posmā
Karadarbība Ukrainā ir iegājusi jaunā - maratona posmā, turklāt šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, savā pagājušā gada pārskatā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB norādījis, ka Krievija arī 2024.gadā saglabā savu maksimālo mērķi - pilnībā pakļaut Ukrainu, nodrošinot, ka tā atgriežas Krievijas pašpasludinātajā ietekmes zonā. 2023.gada nogalē to tieši atgādināja virkne Krievijas amatpersonu, tostarp Vladimirs Putins.
Krievijas vadonis norādījis, ka mērķis nav mainījies un ka Krievija turpinās cīnīties, līdz tas tiks sasniegts. Krievijas režīms uzskata, ka tam ir pietiekama militārā kapacitāte, lai uzturētu karu ilgtermiņā. Līdz ar to Krievijas pašreizējā stratēģija ir karot tik ilgi, līdz Ukraina vairs to nespēs izturēt, secinājis SAB.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks Krievijas tālākos militāros plānus, tostarp uzbrukumus, būs Krievijas valdošā režīma uztvere par notiekošo un tendencēm nevis objektīvs to skaidrojums, uzskata SAB.
Putina režīms šobrīd uzskata, ka Rietumi ir noguruši no kara, līdz ar to nav gatavi ilgstoši atbalstīt Ukrainu, savukārt Krievijas spēki pārliecinoši uzvar karā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Krievijas elitē ir nostiprinājies uzskats, ka ir īstais laiks no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt miera sarunas ar Ukrainu par kara izbeigšanu, secinājis SAB.
Tomēr realitātē Krievija vēlas iegūt tikai un vienīgi laiku militāro spēku atjaunošanai nevis "iesaldēt" situāciju Ukrainā. Pat hipotētiskā gadījumā, ja tiktu noslēgts pamiers, Krievija pēc spēku atgūšanas atsāktu vēl spēcīgāku uzbrukumu Ukrainai. Uzskatāms Krievijas viltus pamiera piemērs ir Minskas vienošanās 2014. un 2015.gadā - Krievija panāca daļēju konflikta iesaldēšanu līdz brīdim, kad tai bija pietiekami lielas militārās spējas uzsākt pilna mēroga karadarbību visā Ukrainā.
Krievija ir spējīga ilgstoši uzturēt karadarbību un ir apņēmusies to arī īstenot. 2024.gada valsts budžeta militāro tēriņu daļa ir lielākā valsts vēsturē - Krievija tam plāno atvēlēt aptuveni trešdaļu no budžeta. Ir mobilizēts Krievijas militāri industriālais komplekss - tas jau šobrīd atsevišķās nozarēs spēj saražot vairāk nekā visas ES dalībvalstis gada laikā kopā, teikts pārskatā.
Vēl jo vairāk - tuvāko gadu laikā Krievija plāno plaši attīstīt armiju, tostarp palielinot savu klātbūtni Eiropas, it īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstu, virzienā, norāda SAB.
Rietumu militārais un politiskais atbalsts Ukrainai kļūst arvien kritiskāk nepieciešams, un gada laikā jau var kļūt pat eksistenciāli nozīmīgs. Lai gan šobrīd Ukraina spēj noturēt aizsardzības pozīcijas, nepalielinoties vai - sliktākajā gadījumā - turpinot samazināties militārajam atbalstam, tās kaujas spējas ievērojami samazināsies jau gada laikā.
Rietumu atbalsta mazināšana Ukrainai var rezultēties ne tikai ar būtisku Krievijas militāro pārsvaru pār Ukrainu un attiecīgi jaunu teritoriju okupēšanu, bet arī sagraut jau tā būtiski ievainoto Eiropas drošības arhitektūru. Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Putina režīms gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī var palielināties Krievijas impēriskā apetīte, brīdinājis SAB.
Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu. Tas, kopā ar plānoto Krievijas armijas paplašināšanos, arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO.