Aizsardzības ministrija meklē darbinieku; mēnešalga līdz pat 7296 eiro liela
Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra amatu.
Īsi pirms gadumijas par AM valsts sekretāra amata pamešanu paziņoja ilggadējais ministrijas ierēdnis Jānis Garisons, kurš šonedēļ aizvadīja pēdējo dienu amatā. Lēmums tika pamatots ar plašāk neizskaidrotām "viedokļu atšķirībām" starp aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un ministrijas pirmo ierēdni.
Tagad izsludināts konkurss uz AM valsts sekretāra amatu. No kandidātiem tiek gaidīta atbilstība likumu prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī sertifikātu darbam ar Eiropas Savienības un NATO klasificēto informāciju, augstākā izglītība, vismaz piecu gadu pieredze lielas vai ļoti lielas struktūrvienības vadītāja vai citā vadošā amatā, zināšanas par Latvijas un starptautisko drošības un aizsardzības sistēmu, politiku un aktualitātēm, pieredze organizācijas pārstāvēšanā starptautiskā līmenī, izpratne par Nacionālo bruņoto spēku struktūru un uzdevumiem, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu un valodu zināšanas.
Tāpat no kandidātiem tiek prasīta nevainojama reputācija, labas argumentācijas, komunikācijas un prezentācijas prasmes un sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās.
"Piedāvājam atbildīgu un sarežģītu darbu, kam raksturīgs plašs mērogs un patstāvīga lēmumu pieņemšana, un iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī," teikts sludinājumā.
Valsts sekretāra mēnešalga noteikta robežās no 5300 līdz 7296 eiro pirms nodokļu nomaksas, nodrošinot arī sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, "kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem".
Pretendentu pieteikumi tiek gaidīti divas nedēļas - līdz 25.janvārim, iesniedzot arī redzējumu par būtiskākajiem aizsardzības nozares izaicinājumiem turpmākajos četros gados un kā tiem sagatavoties.
Garisons pērnā gada nogalē iesniedza aizsardzības ministram atlūgumu. Garisons šajā amatā bija kopš 2015.gada. Pirms tam viņš ieņēma AM valsts sekretāra vietnieka - politikas direktora amatu.
Sprūds skaidroja, ka darba procesā ar Garisonu bija izveidojušās viedokļa atšķirības.
Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons sociālajā medijā "Facebook" norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.
"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," uzsvēris Garisons. Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauda amatpersona.
Pašlaik AM valsts sekretāra pienākumus pilda līdzšinējais vietnieks Rolands Heniņš.