Eiropas prokuratūra "Rīgas satiksmes" krimināllietā veikusi kratīšanu pie uzņēmēja Brandava

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad oktobrī izbeidzis pirms aptuveni četriem gadiem sākto kukuļošanas kriminālprocesu, kurā krita aizdomas uz vairākos skandālos iesaistītajiem un politiķiem pietuvinātajiem uzņēmējiem Aleksandru Brandavu un Māri Martinsonu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule raidījumam pavēstīja, ka netika iegūti pietiekami pierādījumi, lai šīm personām uzrādītu apsūdzību tieši kukuļošanā un kukuļošanas starpniecībā. "Jā, sākotnēji viens no aizdomās turētajiem apstiprināja šo izmeklēšanas versiju, ka aploksnē un maisiņā ir naudas līdzekļi, bet turpmākajā izmeklēšanā šī persona izmantoja savas tiesības neliecināt," atklāja KNAB amatpersona.

Martinsons un Brandavs ar advokātu starpniecību raidījumu informējuši, ka KNAB izbeigto kriminālprocesu nekomentēs.

2019.gadā, kad KNAB aizturēja Brandavu, konkrētajā kriminālprocesā tika pētīta pilnsabiedrība "Rīgas mikroautubusu satiksme" (RMS), kurā Brandavs bija patiesais labuma guvējs. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" tolaik vēstīja, ka bijušais "Rīgas satiksmes" (RS) darbinieks un tās meitasfirmas "Rīgas karte" valdes loceklis Brandavs tiek turēts aizdomās par starpnieka izmantošanu kukuļa tālākai nodošanai kādām vārdā nesauktām amatpersonām.

RMS kopš 2013.gada kā RS apakšuzņēmums galvaspilsētā sniedza sabiedriskā transporta pakalpojumus ar mikroautobusiem. Abas reizes pirms šī pakalpojuma līgumu slēgšanas iepirkuma konkursiem bija skandaloza pieskaņa. Aizdomas raisīja tas, ka Brandavs tikai īsu brīdi pirms pirmā konkursa oficiāli izstājās no firmām, kuras tolaik nodibināja pilnsabiedrību. Viņš noliedza savu saistību ar Beļģijā reģistrēto firmu "B-International", kas bija pastarpinātā RMS īpašniece, kā arī to, ka konkursā jelkādā veidā būtu izmantojis savu priviliģēto stāvokli.

Savukārt pirms otrā konkursa aizdomas par to, ka tas ir domāts konkrētam pretendentam, proti, RMS, raisīja specifiskās prasības nolikumā. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzams, ka par iepirkumu tika iesniegtas vairākas sūdzības un birojs vairākas reizes RS aizliedza slēgt līgumu. Tomēr galu galā 2018.gada oktobrī RMS atkal ieguva tiesības sniegt pakalpojumu - uz astoņiem gadiem par 96 miljoniem eiro.

KNAB kriminālprocesā pētīja darbības, kas varētu būt notikušas no 2015.gada septembra līdz 2018.gada decembrim. Savukārt viena no darbības vietām esot bijusi kāda ēka Babītes pagastā. Tieši tur atrodas bēdīgi slavenā "Taureņu pirts", kur ierakstītas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona sarunas. Arī Brandavs esot viesojies šajā pirtī un ticies ar Martinsonu.

Kādā citā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iespējamu slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas, šī gada vasarā Latvijā kratīšanas organizēja Eiropas Prokuratūra (EPPO).

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēsta, ka šajā EPPO izmeklētajā kriminālprocesā kratīšanas citastarp veiktas arī pie Brandava. Latvijas pārstāvis EPPO prokurors Gatis Doniks raidījumam apliecināja, ka Brandavam minētajā procesā ir tiesības uz aizstāvību.

Latvijas prokuratūra šogad paziņojumā presei vēstīja, ka EPPO izmeklētais kriminālprocess sākts 2021.gada 17.augustā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, nodarot zaudējumus valstij nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa veidā ne mazāk kā 14,9 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši EPPO kompetencei kriminālprocess tika pārņemts tās lietvedībā.

Pēc prokuratūras paustā, izmeklēšanā iegūtie pierādījumi ļauj uzskatīt, ka atbildīgās amatpersonas veica darbības, lai radītu šķietamību par realizētā projekta izmaksām. Kriminālprocesa materiāli norādot uz iespējamām noziedzīgām darbībām, kas vērstas uz atskaitāmā priekšnodokļa nepamatotu palielināšanu.

EPPO paziņojumā detalizētāk tika minēts, ka runa ir par izmeklēšanu pret pašvaldības uzņēmumu, kas tiek turēts aizdomās par slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Aizdomīgajā shēmā "uzpūstas" pašvaldības uzņēmuma darbības izmaksas, tādējādi palielinot atskaitāmos izdevumus un ļaujot uzņēmumam maksāt mazāk nodokļus.

Likumsargiem ir aizdomas, ka pirms līgumu parakstīšanas starp izmeklēšanā esošajiem uzņēmumiem aizdomās turamās personas vienojušās par imitētiem darījumiem un mākslīgi uzpūstām cenām. Apkopotie pierādījumi liecina, ka dažas projekta īstenošanas izmaksas faktiski nav radušās un izdevumi tika mākslīgi palielināti.

Doniks aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka minētais pašvaldības uzņēmums ir "Rīgas satiksme" un lietā iesaistīti nu jau bijušie "Rīgas satiksmes" darbinieki.