Rēzeknes domes iecere samazināt sociālā darba veicēju skaitu ir pretrunā gan iedzīvotāju vajadzībām, gan arī ar sociālās politikas pamatnostādnēm, kas paredz sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un sociālo atbalstu sabiedrības neaizsargātākajai daļai, norāda labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Patlaban saistībā ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības finansiālajām grūtībām, budžetā konstatējot 3,9 miljonu eiro trūkumu, pašvaldībā tiek meklētas iespējas samazināt budžeta izdevumus.
Izskanējuši priekšlikumi samazināt darbinieku skaitu pašvaldībā un mazināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem, tomēr Siliņa norāda, ka šāda iecere liek uzdot jautājumu - kā labā un kādam mērķim strādā Rēzeknes dome? Viņa uzsver, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Priekšnosacījums pieejamam pakalpojumam ir kvalificēti sociālā darba veicēji.
Katrā pašvaldībā ir jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Rēzeknē 2022.gadā bija 26 481 iedzīvotāji un tikai 17 sociālie darbinieki un trīs sociālie rehabilitētāji, kas nozīmē, ka likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta, skaidro Siliņa.
"Rēzeknes domes iecere samazināt sociālā darba veicējus ir ne tikai tuvredzīga, bezatbildīga un nekalpo iedzīvotāju interesēs, bet tā ir pretrunā gan iedzīvotāju vajadzībām, gan arī ar sociālās politikas pamatnostādnēm, kas paredz sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un sociālo atbalstu sabiedrības neaizsargātākajai daļai," uzsver ministre.
Viņa piebilda, ka šī krīze pašvaldībā visu pirms atsauksies uz iedzīvotāju neaizsargātāko daļu, un tas ir pašvaldības pienākums to risināt prioritāri.
Kvalitatīva sociālā darba īstenošanai un sociālo pakalpojumu attīstībai galvenā loma ir tieši cilvēkresursiem. Darbinieku piesaistīšana, sagatavošana, prasmju pilnveide, darbinieku motivēšana un noturēšana sociālo pakalpojumu nozarē ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm. Tomēr darbinieku skaita samazināšana ir ceļš uz nepieejamu, nekvalitatīvu pakalpojumu, kas visdrīzāk rezultēsies sociālo pakalpojumu krīzē, uzskata ministre. Tāpat nepietiekamais sociālā darba veicēju skaits rada papildu noslodzi palikušajiem, būtībā garantējot šiem cilvēkiem "izdegšanu", kas arī negatīvi ietekmē sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un savlaicīgumu.
Sociālā darba mērķis plašākā nozīmē ir sabiedrības labklājības sekmēšana, cilvēktiesību un sociālā taisnīguma uzturēšana, neaizsargāto sabiedrības slāņu aizstāvēšana un sociālā integrācija. Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā personai vai ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība, lai atrastu esošajai situācijai un savām vajadzībām piemērotāku risinājumu. Lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt problēmas, būtiska nozīme ir sociālajam darbam, ko, galvenokārt, veic pašvaldību sociālie dienesti. Ģimenes un personas, kuras pakļautas sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo dienestu redzeslokā, tāpēc ir būtiski nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, jo no tā ir atkarīga sociālo pakalpojumu sniegšanas savlaicīgums, kvalitāte, līdz ar to arī kopējā iedzīvotāju labklājība.
Siliņa norāda, ka nepieļaujama jau tā nozarē trūkstošo darbinieku skaita vēl lielāka samazināšana. Viņa aicina Rēzeknes pašvaldības domi, lemjot par rīcības plānu pilsētas finansiālās situācijas uzlabošanai, ievērot normatīvajos aktos noteikto un rūpēties par pietiekamu Sociālā dienesta darbinieku skaitu un darba kvalitāti, jo ieguldījums cilvēkos ir investīcija pašvaldības un visas Latvijas izaugsmē.