Pie Latvijas-Baltkrievijas robežas noslēgusies 30 metrus gara tuneļa izbūve zem dzelzceļa, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš skaidro, ka tunelis atvieglos valsts robežas apsardzību zonā, kurā robežu šķērso dzelzceļa līnija.
Tāpat Griškevičs atzīmē, ka metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.
Tuneļa platums ir 4,6 metri, bet augstums - 3,6 metri. No metāla plāksnēm tapusī inženiertehniskā konstrukcija tika sagatavota iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāta pa dzelzceļu. Tuneļa montēšanai tika izmantots īpašs ceļamkrāns, kuru VAS "Latvijas dzelzceļš" izmanto infrastruktūras uzturēšanas darbiem. Savukārt būvgrāvja nostiprināšanai tika izmantotas rievsienas.
Konstrukcijas montāža notika bez pārtraukuma četras diennaktis - gan dienā, gan naktī, lai iespējami ātrāk varētu atjaunot tās laikā apturēto kravas vilcienu satiksmi līnijā Daugavpils-Polocka. Darbos piedalījās astoņi inženieri un vairāk nekā 25 strādnieki, informē būvdarbu veicēja "Citrus Solutions" izpilddirektore Jūlija Zandersone.
Maijā vēl turpināsies ar dzelzceļa šķērsojuma izbūvi un iekārtošanu saistītie darbi, tostarp tunelī tiks izveidots segums, kas robežsargiem ļaus operatīvi pārvietoties ar kvadricikliem vai citiem braucamrīkiem. Savukārt pastāvīgais žogs un pārējā robežapsardzības infrastruktūra tiks izbūvēta līdz dzelzceļa uzbērumam abās tā pusēs.
Līdz 2.maijam robežapsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves pirmajā darbu kārtā izbūvēti 56,45 kilometri žoga un ir sākta tā nodošana pasūtītājam - VNĪ.
Savukārt otrajā darbu kārtā ir sākta būvlaukumu iekārtošana, pabeigta atmežošana 17,39 kilometru garumā, kā arī turpinās projektēšana. Drīzumā atmežošana noslēgsies vēl 15,98 kilometru posmā.
Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā ir sākusies sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada agram rudenim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā un trešā kārta aptuveni 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām.
Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā ar PVN. Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.
Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Jau ziņots, ka VNĪ atkārtoti izsludinātajā pirmo deviņu prioritāro posmu izbūves cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti iesniedza "Citrus Solutions", kura veiks robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro.
Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro ar PVN - ir lielāks par "Citrus Solutions" 2022.gada februāra beigās iesniegto piedāvājumu - 38,09 miljoni eiro.
Arī otrās kārtas nākamo septiņu austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujā noskaidrots, ka sešus posmus izbūvēs "Citrus Solutions" un vienu posmu - SIA "VIA". Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38,7 miljoni eiro bez PVN.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.