Uzņēmēji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas

Uzņēmēji atklātā vēstulē aicina valdību mainīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas, vēstīja uzņēmēju pārstāvji.

Vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), klimata un enerģētikas ministram Raimondam Čudaram (JV), kā arī veselības ministrei Līgai Meņģelsonei.

Kā teikts vēstulē, CFLA vadības lēmumi rada reālus draudus Latvijas attīstībai un Latvijas tēlam Eiropā - tā vietā, lai kopā ar ministriju atbildīgajiem ierēdņiem atbalstītu Latvijas uzņēmējus, īstenojot Ministru kabinetā apstiprinātās programmas, tiek novilcināta, bremzēta un būtībā apturēta ES struktūrfondu programmu uzsākšana un īstenošana inovāciju un digitālās transformācijas atbalstam. Pat jau īstenoti un CFLA apstiprināti projekti tiek apšaubīti, pie tam šīs šaubas izpaužas kā vēstules Eiropas iestādēm, nevis sarunas ar uzņēmējiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta programmas tika diskutētas un plānotas jau kopš 2021.gada aprīļa. Pēc ilgstošām diskusijām Ministru kabinets 2022.gada 5.jūlijā pieņēma jauno Kompetences centru programmu. 2022.gada septembrī astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centri - meža nozarē, pārtikā, farmācijā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā un transportā, ķīmijā un biotehnoloģijās - iesniedza projekta pieteikumus un redzējumu par nozares inovāciju tālāku attīstību.

Līdz 2022.gada septembrim projekti tika izvērtēti un apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 2022.gada ceturtajā ceturksnī kompetences centri izsludināja inovāciju projektu konkursus, izvērtēja projektus un iesniedza apstiprināšanai CFLA. Pašlaik ir 2023.gada aprīlis, un joprojām neviens projekts no CFLA puses nav apstiprināts, lai gan tas bija jāizdara 30 darba dienu laikā, un nav arī saņemta informācija, ka vērtēšanas process tiek pagarināts, norāda uzņēmēji. Vienlaikus uzņēmējiem tiek izvirzītas jaunas prasības, ko neparedz esošais regulējums.

"Vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumi astoņās eksportspējīgajās nozarēs ir paļāvušies uz valsti un to, ka Ministru kabinetā pieņemti noteikumi tiek pildīti, bet tas tā nenotiek," teikts vēstulē.

Kompetences centru programma ir veiksmīgākā atbalsta programma, kas veicina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Līdz šim programmas ietvaros ir darbojušies vairāk nekā 300 uzņēmumi, kas ir radījuši jaunus eksportspējīgus produktus un tehnoloģijas, īstenojot veiksmīgu sadarbību ar zinātniekiem. Pateicoties programmai, jaunradīto produktu eksports veido 680 miljonus eiro, kā arī ir papildus radītas jaunas 1149 augsti kvalificētas darbavietas.

Vēstules autori norāda, ka pasaules ekonomika "strauji attīstās un valstis iedalās divās daļās - vienas, kas vēlas dzīvot pa vecam, un otras, kas attīsta inovācijās balstītu ekonomiku. Tas, kurā pusē būsim mēs, ir saistīts ar valsts politiku un šīs politikas īstenošanu. Pašlaik CFLA ir galējā lemjošā institūcija, kas attīstības projektus apstiprina vai noraida, un tā pēdējos gados dara visu, lai mēs paliktu pasaules ekonomikas atpalikušajā daļā, kur cilvēki strādā garas stundas, lai nopelnītu necilu iztiku".

"CFLA ir zaudējusi uzņēmēju un nozaru asociāciju uzticību. Turklāt pieeja, kas inovāciju projektos primāri saskata krāpniecisku nodomu, nekādā veidā neveicina komunikāciju starp CFLA un uzņēmējiem," teikts vēstulē.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem.

"Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu "konsultē vispirms", ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību," norāda uzņēmēji.

Vēstuli parakstījuši vairāki uzņēmēji, tostarp no SIA "ABC Software", SIA "Advangrid", SIA "Aerodium-Technologies", SIA "AIMtech", AS "Alfa Rpar", SIA "Apply", SIA "Armgate"" SIA "Baltic Scientific Instruments", SIA "BGM Industry", AS "Biolat", SIA "BIOSAN", SIA "Cannelle Bakery", SIA "ChromSword", SIA "Ciedra Pro", SIA "D un D centrs", SIA "Dati group", SIA "Datorzinību centrs", SIA "Dinex Latvia", SIA "Divi grupa", SIA "Earth Revival Technologies", SIA "ElGoo Tech", AS "Jauda", SIA "Erica Synths", SIA "ETKC", SIA "Eurolcds", SIA "Faneks", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs", SIA "Felici", SIA "G.Supply", SIA "Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne", SIA "Good Steel".

Tāpat vēstuli parakstījuši pārstāvji no SIA "Granīts", AS "Grindeks", SIA "Hansamatrix Ventspils", AS "HansaMatrix", SIA "Imperia", SIA "In-Metal", SIA "IT kompetences centrs", SIA "J.J. Steel", SIA "Karavela", SIA "Kinetics Nail Systems", SIA "Koksnes plūsmas datu centrs", SIA "Krone Ids", SIA "Kronis", SIA "KRS", SIA "LabochemLV", SIA "Lafivents", SIA "Lat Eko Food", SIA "Latstab, RSEZ" SIA "Latvia MGI Tech", Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas, Latvijas Organiskās sintēzes institūta, Latvijas Pārtikas Kompetences Centra, SIA "Leitc", SIA "Leo pētījumu centrs".

Vēstulei pievienojušies arī SIA "Lesla Latvia", SIA "Lightspace Technologies", SIA "Longenesis", LU KPMI, LVMI "Silava", AS "Madara Cosmetics", SIA "Marmors", SIA "Mašīnbūves Kompetences centrs", SIA "Mechanika Engineering", SIA "Medon", SIA "Meža nozares kompetences centrs", SIA "Mobilly", SIA "Naglis & ERR", AS "Olainfarm", SIA "Olnio", SIA "Origin Robotics", SIA "Peruza", SIA "PharmIdea", SIA "Poliprodest", SIA "Polylabs", SIA "Printpack Service", SIA "Railway Motion Systems", "Rāmkalni Nordeco", SIA "RB Metāls", AS "RD Alfa Mikroelektronikas departaments", kā arī SIA "Reserv Inc".

Vēstuli parakstījuši arī AS "RIX Technologies", AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca", SIA "RoboEatz", RTU, SIA "Rubate metal", AS "SAF Tehnika", SIA "Scandicast", SIA "SCM Latvia", SIA "SFM Latvia", SIA "Silmor", SIA "Silvanols", SIA "SilvExpo", SIA "Smart Meter", SIA "Sonarworks", SIA "Sorsera", SIA "Temeso", SIA "Tetralia", SIA "Tērauds & komponenti", SIA "Tilde", SIA "TransfoElectric", Transporta un sakaru institūts, SIA "Triz Trade", SIA "Troja, SIA "Ventspils metināšanas rūpnīca", SIA "Vianova", SIA "VMF Latvia", SIA "VMKC", SIA "Volburg", SIA "WeAreDots", SIA "Zippy Vision", kā arī SIA "ZZ Dats".