Elektroenerģijas vidējā cena janvārī Latvijā samazinājusies uz pusi

Elektroenerģijas vidējā cena janvārī Latvijā samazinājās par 52%, salīdzinot ar decembri, un bija 99,74 eiro par megavatstundu (MWh), AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.

Janvārī elektroenerģijas cenas samazinājušās visā "Nord Pool" reģionā. "Nord Pool" sistēmas mēneša vidējā cena bija 91,24 eiro par MWh jeb par 38% mazāka nekā decembrī. Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena decembrī bija 103,06 eiro par MWh, Igaunijā - 99,27 eiro par MWh, un abos tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cena kritās par 51% pret iepriekšējo mēnesi. Savukārt Latvijā janvārī vidējā cena bija 99,74 eiro par MWh, kas, salīdzinot ar decembri, ir samazinājums par 52%. Aizvadītajā mēnesī Baltijā ik stundu cenas svārstījās no 0,05 eiro par MWh līdz 263,74 eiro par megavatu (MW).

Galvenais faktors, kas noteica cenu svārstības janvārī, bija nesezonāli silti un mitri laikapstākļi. Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas patēriņš "Nord Pool" reģionā samazinājās par 2% pret decembri, kā arī bija par 5% mazāks nekā 2022.gada janvārī. Turklāt cenu samazinājumu veicināja arī vēja elektrostaciju izstrādes kāpums reģionā par 29%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.

Janvārī bija vērojama arī energoproduktu cenu lejupslīde - dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta cena ("Dutch TTF") kritās par 47% līdz vidēji 64,78 eiro par MWh, nākamā mēneša ogļu kontrakta cena (API2) saruka par 25% līdz vidēji 167,42 ASV dolāriem par tonnu, Eiropas oglekļa emisiju kvotu cena ("EUA Futures") samazinājās par 5% līdz vidēji 83,03 eiro par tonnu.

Turklāt Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu reģionā ietekmēja arī izstrādes kāpums no atjaunīgajiem resursiem - ūdens un vēja, kā arī par 28% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas un par 6% lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala. Janvārī bija novērojami ziemas sezonai neraksturīgi silti un nokrišņiem bagāti laikapstākļi. Tie veicināja energoproduktu cenas lejupslīdi, kā arī Ziemeļvalstu hidrobilances līmeņa pieaugumu no - 9,4 teravatstundām (TWh) janvāra sākumā līdz - 8,3 TWh zem normas mēneša nogalē. Šo faktoru kopums stimulēja elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu kritumu.

Janvārī sistēmas nākamā mēneša kontrakta ("Nordic Futures") cena strauji samazinājās par 53% pret decembra datiem līdz vidēji 265,30 eiro par MWh, un janvāra nogalē tā noslēdzās pie zemāka līmeņa - 104,45 eiro par MWh. Līdzīga tendence bija arī šī gada otrā ceturkšņa sistēmas kontrakta cenai, kas kritās par 56%, un tā vidējā cena janvārī bija 77,09 eiro par MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 72 eiro par MWh. 2024.gada sistēmas kontrakta vidējā cena janvārī bija 73,35 eiro par MWh, kas samazinājās par 15%, janvāri noslēdzot ar 69 eiro par MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena bija 183,16 eiro par MWh, kas kritās par 51%, un janvāri kontrakta cena noslēdzās ar 142,45 eiro par MWh. Aizvadītajā mēnesī Latvijas otrā ceturkšņa kontrakta cena saruka par 48% līdz vidēji 152,39 eiro par MWh, mēneša beigās noslēdzoties ar 129 eiro par MWh. Janvārī "Nasdaq OMX" pārtrauca Latvijas nākamā gada kontraktu tirdzniecību zemās likviditātes dēļ.

Janvārī kopējais elektroenerģijas pieprasījums Baltijā bija 2504 gigavatstundas (GWh) jeb par 2% zemāks nekā decembrī, kā arī par 6% mazāks nekā 2022.gada janvārī. Aizvadītajā mēnesī Latvijā elektroenerģijas patēriņš bija 609 GWh, kas ir par 9% mazāk nekā janvārī pērn. Lietuvā janvārī tika patērētas 1088 GWh, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums saglabājās nemainīgs, patērējot 808 GWh.

Baltijā janvārī kopā tika saražotas 1852 GWh elektroenerģijas, ka, salīdzinot ar decembri, ir pieaugums par 6%, bet, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, - pieaugums par 17%. Latvijā tika saražotas 884 GWh elektroenerģijas, kas ir par 51% vairāk nekā decembrī un par 71% vairāk nekā 2022.gada janvārī. Lietuvā janvārī tikai saražotās 449 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, tomēr par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt Igaunijā tika saražotas 519 GWh elektroenerģijas, kas ir par 24% mazāk nekā decembrī un par 19% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Janvārī Baltijas elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība veidoja 74%. Latvijā šis īpatsvars bija 145%, Lietuvā - 41%, un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms pret patēriņu bija 64%.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, šī gada janvāris bija trešais mitrākais janvāris novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 80,9 milimetrus, kas ir 60% virs mēneša normas, kas ir 50,5 milimetri. Daugavas pietece janvārī bija 1439 kubikmetri sekundē, kas ir augstākā pietece kopš 1988.gada. Salīdzinot ar 2022.gada janvāra datiem, šogad pietece kāpa par 195%.

Latvenergo hidroelektrostacijās (HES) janvārī tikai saražotas 638 GWh elektroenerģijas, kas ir kāpums par 309% pret decembra HES izstrādi, kā arī par 185% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Tikmēr "Latvenergo" termoelektrostacijās (TEC) kopējā elektroenerģijas izstrāde aizvadītājā mēnesī bija 169 GWh jeb par 52% mazāk nekā decembrī, kā arī par 7% mazāk nekā šajā periodā pērn, ko galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.