Rīgas pieminekļu padome nolemj neaiztikt "Uzvaras" pieminekli, vien to nosaukt citā vārdā (papildināts 21:24)

© Kaspars Krafts/F64

Rīgas pieminekļu padomes sēdē nobalsoja konceptuāli par Pārdaugavas objekta pārdēvēšanu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Rīgas domes deputāte Rita Našeniece.

Tiesa, jaunais nosaukums Pārdaugavas objektam vēl nav izdomāts: "Tagad līdz nākošaja Rīgas pieminekļu padomes sēdei juridiski jānokonsultējas un jāprecizē uz ko precīzi maina. Un jāsūta kosmosam vēlme par demontāžu mums visiem, lai konvertējas iestrēgušie," raksta Rita Našeniece.

Ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" viņa mudina domes Pieminekļu padomi atbalstīt "struktūras demontāžu", jo monuments esot kļuvis par "starptautiskajām praksēm netipisku Krievijas-Latvijas vienošanās objektu".

Deputāte norāda, ka Krievija nepilda savas starptautiskās un morālās saistības, parādot savu patieso agresora dabu.

"Mūsu īstās saistības šobrīd ir pret mūsu tautu. Šis objekts ir mūsu kauna traips. Simbols ne tikai svešai varai, bet arī pašu apjukumam un bailēm," pauž Našeniece.

Viņa vērš uzmanību, ka aprīļa vidū Rīgas Pieminekļu padomes (RPP) locekļu vairākums nobalsoja par Rīgas domes deputāta Oļega Burova (GKR) priekšlikumu izņemt no darba kārtības Nacionālās apvienības (NA) Jēkabpils nodaļas iesniegumu par šī pieminekļa demontāžu.

"Tas tika pamatots ar valdības atzinuma gaidīšanu. Bet laiks negaida. Piektdien RPP ilgi spriedām par pieminekļa nosaukuma maiņu, bet tā vienīgais nosaukums varētu būt "Objekts, kuru jānojauc". Aicinu sasaukt ārkārtas RPP sēdi, kas būtu veltīta tikai un vienīgi šim jautājumam," norāda deputāte.

Tāpat viņa uzsver, ka objekta vēstījums ir maldinošs. Našenieces ieskatā, tas rada iespaidu, ka Latvija ir tikusi atbrīvota, kaut gan tiek runāts par vienas okupācijas maiņu ar otru okupāciju, turklāt minot LPSR, kura vairs nepastāv un pati kā nedabisks svešas varas veidojums iemieso sevī okupācijas faktu.

"Krievijas agresijas piemērs mums rāda, ka tai piemītošā impēriskā apetīte nav zudusi, tā joprojām apdraud jebkuru tās kaimiņu, tās izpausmes ir pieņēmušas fašistiskas formas un tā izpaužas agresijā un kara noziegumos. Amorāla vara nav pelnījusi pieminekļus," akcentē politiķe.

Pēc viņas paustā, piemineklis šķeļ sabiedrību, kalpo kā psiholoģiskas operācijas un iebiedēšanas elements. Našeniece norāda, ka savā ģeogrāfiskajā novietojumā - Latvijas neatkarības cīņai veltītajā parkā un netālu no izsūtīto vagoniņa tas iedveš "nežēlīgas un masīvas pārvaras sajūtu".

"Objekts ir ērta "viltus karoga operāciju" un provokāciju vieta, tāpēc tā demontāža ir būtiska arī mūsu visu kopējās drošības vārdā. Uzsveru, ka kritušo piemiņas vietas atrodas kapos un nekas netraucē tur cilvēkiem pieminēt sev ideoloģiski tuvos kritušos jebkurā brīdī. Mums ir dots laika logs, nesnaužam, pārvaram savas bailes un izmantojam šo vēstures brīdi. Latvieši ir tolerances radikāļi, taču visam ir savas robežas," pauž politiķe.

Viņa arīdzan pieļauj, ka objekta nojaukšanai nebūs jāizsludina konkurss, jo celtniecības firmas uzskatīs to par savu godu tur būt un tauta "atnāks ar āmuriem to nojaukt". Našeniece uzsver, lai stihiski procesi neizraisītu nelaimes gadījumus, demontāža jāveic organizēti un ievērojot drošības pasākumus.

Savukārt Dāvis Stalts uzskata, ka Uzvaras parka pieminekļa nosaukuma maiņa varēti kalpot kā mērķis sabiedrības gatavināšana tā nojaukšanai. Vairāk šeit.

Portāls NRA jau rakstīja, ka iepriekšējā sēdē, kas notika 25.martā, darba kārtībā jau bijia iekļauts jautājums par "Uzvaras" pieminekļa demontāžu un pārvietošanu. Toreiz padome nolēma neizskatīt šo jautājumu. Turklāt, vēl līdz šim brīdim, tas ir, vairāk nekā mēnesi pēc sēdes, nav pieejams sēdes protokols. Kā Neatkarīgajai skaidroja galvenā projektu vadītāja Ilona Šmite, protokols tiks ievietots pēc tam, kad visi Padomes locekļi saskaņos protokola teksta redakciju.

Rīgas pieminekļu padomes sastāvs:
  • Dāvis Stalts - Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts
  • Ivars Drulle - “Par!/Progresīvie” Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts, tēlnieks
  • Miroslavs Mitrofanovs - partijas “Latvijas Krievu savienība” Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts
  • Oļegs Burovs - partijas “Gods kalpot Rīgai” Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts
  • Rita Našeniece - Rīgas domes deputātu frakcijas “Jaunā Vienotība” deputāte
  • Sandris Bergmanis - Rīgas domes deputātu frakcijas ““SASKAŅA” sociāldemokrātiskā partija” deputāts
  • Valdis Gavars - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienības Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts
  • Viesturs Zeps - partijas “Latvijas attīstībai” Rīgas domes deputātu frakcijas deputāts
  • Gvido Princis - Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs - Rīgas pilsētas arhitekts
  • Aigars Kušķis - Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos
  • Agrita Maderniece - Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītāja vietniece
  • Gunārs Nāgels - Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors
  • Ojārs Spārītis - Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents
  • Andrejs Broks - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedras lektors, praktiskais docents
  • Jānis Krastiņš - Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors
  • Inese Baranovska - Latvijas Mākslas akadēmijas lektore, mākslas zinātniece
  • Gļebs Panteļejevs - Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības katedras vadītājs, profesors
  • Mārtiņš Mintaurs - Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents
  • Klāvs Sedlenieks - Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras docents, vadošais pētnieks
  • Una Īle - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras asociētā profesore, vadošā pētniece

Latvijā

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena “Rail Baltica” trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais