Miljonu darījumi ļauj apšaubīt liecību patiesumu Lemberga prāvā

No visiem cietušajiem miljonāriem t.s. Lemberga prāvā līdz šim, šķiet, visnopietnākajās pretrunās ir sapinies Vladimirs Krastiņš, kura pratināšana gan pagaidām pārtraukta viņa veselības stāvokļa dēļ.

Miljonāra pretrunu atpiņķerēšanu neveicinās arī tas, ka tiesa noraidīja aizstāvības puses lūgumu kā liecinieci nopratināt V. Krastiņa sievu Ņinu Krastiņu, kuras liecības acīmredzami varēja dot skaidrību par motivāciju, kādēļ viņas dzīvesbiedrs tik radikāli mainījis savas liecības un kā šo viedokļa maiņu varēja ietekmēt vairāki civiltiesiskie darījumi miljoniem latu vērtībā.

Aizstāvības puse uzskata, ka šiem civiltiesiskajiem darījumiem ir vistiešākais sakars ar izskatāmo krimināllietu. Turklāt Ņina Krastiņa pavisam nesen – kad viņas vīram t. s. Lemberga prāvā tika uzdoti acīmredzot negaidīti jautājumi par darījumu ar kādu ekskluzīvu zemes gabalu Jūrmalā – izdarīja īstu lāča pakalpojumu cietušā V. Krastiņa pozīcijai un vienlaikus iepina arī sevi šīs krimināllietas ļoti sarežģītajā krimināltiesiskajā audumā.

Piemirstie 2 miljoni

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2008. gada janvārī pirmstiesas izmeklēšanas gaitā V. Krastiņš pēkšņi radikāli mainīja savas liecības, kas iepriekš bija A. Lembergam labvēlīgas. V. Krastiņš pēkšņi piebalsoja miljonāra Aināra Gulbja pozīcijai, ko iepriekš vairākus gadus bija konsekventi noliedzis. Papildus tam viņš pēkšņi atcerējās, ka A. Lembergs no viņa 1994. gada beigās izspiedis SIA LatTransnafta kapitāldaļas 25 600 latu nominālvērtībā. Tagad tiesai V. Krastiņš skaidro, ka iepriekš apzināti nepatiesās liecības prokuratūrā viņš sniedzis draudu iespaidā, bet 2008. gada janvārī viņš pārstājis baidīties, jo viņam pamodusies sirdsapziņa.

Tomēr, kā tiesas procesā noskaidrojies jau līdz šim, V. Krastiņa minētā motivācija par "draudiem" un "bailēm" 14 gadu garumā, kā arī par 2008. gada janvārī beidzot "pamodušos sirdsapziņu" ir pavisam apšaubāma, jo laika posmā no 2005. gada maija līdz 2006. gada decembrim starp V. Krastiņu un Aivaru, Anriju un Līgu Lembergiem notikuši vairāki civiltiesiski darījumi, kuri liecina nevis par draudiem, bet gan drīzāk par īpašu savstarpējo uzticēšanos. Šo darījumu rezultātā V. Krastiņš no Lembergiem ieguvis vairāk nekā 2 miljonus latu.

Juridiski šajos darījumos piedalījās A. Lemberga bērni, tomēr V. Krastiņš liecināja, ka tie patiesībā ir bijuši darījumi ar pašu Ventspils mēru.

Smieklīgākais ir tas, ka V. Krastiņš šos darījumus tiesā neatcerējās, kaut gan informāciju par tiem varēja atrast pat bēdīgi slavenajās publicētajās bankas kontu izdrukās. No tā var secināt, ka V. Krastiņš šos 2 miljonus nemaz negrasās atdot.

Tādējādi var secināt – ja kāds tic V. Krastiņa liecībām, tad viņš nav draugos ar elementāru loģiku. Iznāk, ka V. Krastiņš ļoti labi atceras 16 gadus senus notikumus – kā 1994. gadā no viņa ar draudiem izspiestas kapitāla daļas 25 600 latu nominālvērtībā. Bet viņš nekādi vairs neatceras krietni "svaigākus" notikumus – kā izspiedējs Lembergs pirms 4 gadiem viņam iedāvina 2 miljonus latu!

Turklāt, ja uz šiem notikumiem skatās caur "draudu" un "baiļu" prizmu, tad iznāk, ka pirms 16 gadiem V. Krastiņš tā nobijies no Lemberga, ka bijis spiests atdot viņam 25 600 latus, bet viņš nemaz nav baidījies "piemirst" Lemberga pirms četriem gadiem iedotos 2 miljonus...

No iepriekš minētā var secināt, ka prokurori pirmstiesas izmeklēšanā nav vēlējušies pārbaudīt versiju – vai pēkšņās apsūdzošās miljonāra liecības 2008. gada janvārī nav saistītas ar vēlmi atkratīties no parādiem, vainojot bijušo draugu Lembergu smagos noziegumos?

Iekārotais zemes gabals

Versija "par bailēm no Lemberga" vēl smieklīgāk izskatās, ja to pārbauda ar "lakmusa papīru" – darījumu ar iepriekšminēto ekskluzīvo zemes gabalu Jūrmalā. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, šo zemes gabalu 2006. gada beigās Lembergi pārdeva V. Krastiņam par cenu, kas bija 10 reizes zemāka nekā tā tirgus vērtība, tomēr pārdošanas līgumā Lembergiem bija paredzētas atpakaļpirkuma tiesības.

Kad Lembergi gribēja īstenot līgumā paredzētās atpakaļpirkuma tiesības, V. Krastiņš uzsāka asu konfliktu, bet viņa sieva iesniedza tiesā civilprasību par atpakaļpirkuma tiesību anulēšanu. No tā var secināt, ka V. Krastiņam vai viņa kundzei šis zemes gabals varētu būt tā iepaticies, ka negribējās no tā atteikties.

Jūrmalas zemes sakarā V. Krastiņa kundze izdarīja īstu lāča pakalpojumu savam dzīvesbiedram, sagraujot viņa versiju par "pamodušos sirdsapziņu". Proti, šā gada 20. oktobrī Ņ. Krastiņa iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai "papildinājumus prasības pieteikumam" par atpakaļpirkuma tiesību anulēšanu, kurā viņa secina, ka darījums ar ekskluzīvo Jūrmalas zemi šādā formā īstenots, lai šo īpašumu "uz laiku noslēptu no konfiskācijas" un "tādā veidā apietu likumu".

Ņ. Krastiņas iesniegums aizstāvības pusei deva nopietnus papildu argumentus, lai varētu apšaubīt cietušā liecību patiesumu.

Piemēram, advokāts Raimonds Krastiņš secināja – ja jau sievai ir skaidrs, ka viņas vīra V. Krastiņa mērķis, slēdzot šo darījumu, esot bijis "apiet likumu" un "noslēpt mantu no konfiskācijas", tad jau arī pašam V. Krastiņam esot bijis jāapzinās darījuma patiesais mērķis. Ja jau 2008. gada janvārī V. Krastiņam pamostas sirdsapziņa, tad kāpēc šī sirdsapziņa nemostas līdz galam un viņš tiesai nestāsta to, ko citai tiesai pastāsta viņa sieva? "Nav zināms, kādu iemeslu dēļ sirdsapziņa šajā daļā nav modusies, bet ir acīmredzami – ja šī sirdsapziņa mostos, tad šādas atmodas sekas būtu cietušā un viņa sievas Ņinas Krastiņas šķiršanās no ekskluzīva nekustamā īpašuma." Tādējādi iznāk, ka "sirdsapziņas nemošanās ir tieši saistīta ar mantisku labumu," argumentēja advokāts R. Krastiņš.

Ņemot to vērā, Ņ. Krastiņas nopratināšana palīdzētu noskaidrot, "vai tiešām objektīvi pastāvēja dzīvības un veselības apdraudējums, kura ietekmē tad cietušais sniedzis apzināti nepatiesas liecības un pēc aptuveni gada tās diametrāli mainījis," teica advokāts.

Savu domu nav?

Savukārt A. Lembergs norādīja, Ņ. Krastiņas iesniegums tiesai apliecina, ka Krastiņu ģimenē manta ir laulāto kopīpašums. Ja tas ir tā, tad arī SIA LatTransnafta kapitāldaļas ir Krastiņu ģimenes kopīpašumā. Tādējādi rodas jautājums, kādēļ prokurori nolēma cietušā statusu piešķirt tikai V. Krastiņam, aizmirstot Ņ. Krastiņu, kurai arī pienākas cietušās statuss, vaicāja A. Lembergs. Tāpat viņš atgādināja, ka liecinieces statusā jau ir pratināta cietušā Valentīna Kokaļa sieva Aija.

Turpretī prokurori kaislīgi argumentēja, ka nav tiesiska pamata Ņ. Krastiņas pratināšanai. Vistālāk gāja prokurors Juris Juriss, kurš tiesai sāka klāstīt, ko Ņ. Krastiņa patiesībā zina, bet ko nezina. Savā iesniegumā "Ņina Krastiņa balstās uz pieņēmumiem, kurus viņa dzirdējusi no masu medijiem"; tādējādi viņai "savas domas, savas liecības par faktiem nemaz nav", skaidroja J. Juriss, it kā būtu šīs kundzes pārstāvis.

Tiesa piekrita prokuroru viedoklim, ka Ņ. Krastiņu pratināt nav pamata.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais