Lemberga prāvā nezaudē cerības panākt līdztiesību kriminālprocesā

© f64

Ventspils mērs Aivars Lembergs tiesai pieteicis lūgumu piemērot prokuroram Jurim Jurisam procesuālo sankciju – brīdinājumu.

Jāatgādina, ka pirms tam valsts apsūdzības uzturētāji (VAU) t.s. Lemberga prāvā lūdza A. Lembergam piemērot procesuālo sankciju – piespiedu naudu vienas minimālās mēnešalgas jeb 180 latu apmērā. Šo lūgumu tiesa apmierināja. Tam sekoja A. Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa lūgums piemērot procesuālo sankciju prokuroriem.

Incidenta būtība

Visiem trim iepriekš minētajiem lūgumiem par procesuālās sankcijas piemērošanu pamatā ir viens un tas pats incidents, kad prokurors Juris Juriss bez tiesas atļaujas traucēja A. Lemberga runu tiesā, kā arī procesa dalībnieku savstarpējās identiskās replikas.

Pirmie karu uzsāka VAU, apgalvojot, ka A. Lemberga frāzes "stāvi pie ratiem" un "johaidī" ir aizvainojošas.

Tā kā frāzes, kuras tiesas sēdē lietoja A. Lembergs, pēc saturiskā un jēdzieniskā piepildījuma faktiski neatšķīrās no prokuroru frāzēm, Ventspils mērs un viņa aizstāvis tiesā centās panākt vienlīdzību – ja A. Lemberga teiktais tiek atzīts par pārkāpumu un viņš tiek sodīts, tad par tādiem pašiem izteicieniem jāsoda arī prokurori. Turklāt, kā norādīja A. Lembergs un viņa aizstāvis, tiesa nez kādēļ nav ņēmusi vērā to apstākli, ka vārdu apmaiņa starp A. Lembergu un prokuroriem izcēlās pēc tam, kad J. Juriss vairākkārt pārtrauca A. Lembergu, neļaujot viņam realizēt tiesības uz aizstāvību. Likums neparedz prokuroram tiesības pārtraukt apsūdzēto, bet tiesa uz J. Jurisa pārkāpumu nereaģēja. Cita starpā Kriminālprocesa likuma 454. pants tiesas sēdes priekšsēdētājam uzliek par pienākumu vadīt lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu gan apsūdzētajiem, gan cietušajiem un prokuroriem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā.

Prokuroru pienākumi

Lūgumā tiesai A. Lembergs norāda, ka "prokurors J. Juriss ne tikai pārkāpa tiesas sēdes priekšsēdētāja noteikto kārtību tiesas sēdē un prettiesiski lika šķēršļus personas tiesību uz aizstāvību realizācijai, kā arī traucēja procesuālās darbības norisi un procesuālo tiesību un pienākumu realizēšanu, bet arī pārkāpa prokurora rīcību un uzvedību reglamentējošās vispārīgās uzvedības normas". Piemēram, Latvijas prokuroru ētikas kodeksā teikts, ka "prokuroram jābūt paškritiskam, jāprot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību". A. Lembergs arī citē ANO Ģenerālās asamblejas Tiesību sargāšanas amatpersonu uzvedības kodeksu, kurā norādīts, ka, "pildot savu pienākumu, tiesību sargāšanas amatpersonām ir jāciena un jāaizsargā cilvēciskā cieņa, jāsaglabā un jāatbalsta visu personu cilvēka tiesības". Tāpat atgādināts par ANO apstiprinātajām Prokuroru lomas vadlīnijām, kurās cita starpā minēts, ka prokuroriem "jāpilda savi pienākumi taisnīgi, konsekventi, bez kavēšanās, jārespektē un jāaizsargā cilvēka cieņa un jāatbalsta cilvēka tiesības".

Lakmusa papīrs

Debatēs prokurori teica, ka lūgums vērtējams kā atriebība par tiesas uzlikto sankciju A. Lembergam.

Turpretī aizstāvības puse uzsvēra, ka tiesas reakcija uz šo lūgumu būs "lakmusa papīrs" tiesas objektivitātei. Advokāts R. Krastiņš norādīja, ka, "izvērtējot šajā incidentā tikai Aivara Lemberga rīcību un piemērojot viņam procesuālo sankciju, ir dota zaļā gaisma prokuroriem". Tādējādi iznāk, ka "tiesa atbalsta prokuroru rīcību un viņi var lēkt kājās jebkurā brīdī un pārtraukt, pārkliegt jebkuru citu personu". R. Krastiņš argumentēja, ka "likums neparedz sava subjektīvā ienaida un nepatikas dēļ kriminālprocesu veicošai amatpersonai aizliegt apsūdzētai personai realizēt savas tiesības". Savukārt, ja apriori tiek par pareizu uzskatīta prokuroru pozīcija un rīcība un ja apsūdzētais nevar realizēt savas tiesības, tad var teikt, ka tiesa nav objektīva, rezumēja advokāts.

Gan R. Krastiņš, gan advokāts Aldis Alliks analizēja arī tiesas priekšsēdētāja un prokuroru "savstarpēji atbalstošo saskatīšanos", "ķermeņu valodu", "sejas izteiksmes", "emocionālo saspēli", kas liecina par viņu saskaņotu rīcību.

Prokurore Ilga Paegle un advokāts A. Alliks tiesas priekšā solījās, ka "neļausies iebiedēties" un arī turpmāk "reaģēs asi" uz pretējās puses procesuāliem pārkāpumiem. Tātad arī turpmāk šajā procesā gaidāmi līdzīgi incidenti.

Savu lēmumu par pieteiktajiem lūgumiem sodīt prokurorus tiesa, visticamāk, paziņos kādā no tuvākajām sēdēm.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais