Margarita Vilcāne un Ārija Punenova abas kopā bija skatuves tērpa influenceres – pārliecināta tekstilmāksliniece, dizainere Barbara Ābele, vēsta lsm.lv
Portāls NRA jau rakstīja, ka no 29. janvāra līdz februāra beigām Lielās ģildes Baltajā zālē apskatāma modes dizaineres Ārijas Punenovas savulaik darināto Margaritas Vilcānes skatuves tērpu izstāde.
Par to, kā radusies ideja par šādas izstādes sarīkošanu, par tērpu ilgtspējību un to tapšanas vēsturi, par divu lielu personību radošo draudzību un arī par to, kā zudis viens otrs amizants vēstures artefakts, sarunā LR3 "Klasika" stāstīja modes dizainere un kādreizējā Rīgas Modeļu nama modeļu demonstrētāja Asnate Smeltere, modes dizainere Sintija Šustiņa un Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja Barbara Ābele.
"Kā īstos padomju laikos, šajā gadījumā tā bija blata būšana, jo mana vīramāte Genovefa Šustiņa (tobrīd Genovefa Skangale) ir Margaritas ļoti laba draudzene un cilvēks, ar ko viņa strādājusi kopā jau no ansambļa "Armatūra" laikiem, bet pēc tam arī Rīgas Estrādes orķestra un ansambļa "Tip top" laikā - mana vīramāte bija pieteicēja šīm programmām. Ar Margaritu mums izveidojās personīgas attiecības un tādā veidā es arī tiku pie viņas tērpiem. Savukārt Barbaras mamma Aina, būdama ārste, rūpējusies par Margaritas fizisko, un kā draudzene - arī par emocionālo veselību," atceras Sintija Šustiņa.
"
Savā veidā Ārija bija arī Margaritas Vilcānes stiliste. Mūsdienu valodā mēs to varētu definēt, ka viņa bija dizainere, savukārt viņas abas kopā - skatuves tērpa influenceres. Jo padomju periodā, kad materiālu un tehnoloģiju pieejamība bija katastrofāli ierobežota, nozīme bija ne tikai prasmēm, bet arī burvestībai - kā no nekā uzburt lietas. Tas arī ir viens no izstādes aspektiem - ilgtspēja trijos dažādos virzienos. Viens virziens ir jau pieminētais ārkārtīgi mazais resursu patēriņš,
stāstīja Barbara Ābele.
S. Šustiņa atklāj, ka izstādē ir arī Margaritas vismīļākā kleita. Audumu šai kleitai ir dāvinājusi teātra skatuves karaliene Elza Radziņa.
Un tas ir apbrīnojami: ja runājam par tērpu ilgtspējību, šī kleita ar nelieliem pārveidojumiem Margaritai uz skatuves bijusi trīsdesmit gadus! Es nezinu, vai daudz mums ir šādu skatuves tērpu... Droši vien uzvilkt var, bet - vai konkrētajam tērpam ir tāda vērtība, ka tas ir nozīmīgs un aktuāls veselus trīsdesmit gadus? Domāju, tur ir tieši tas, par ko jūs vaicājāt - par mākslas aspektu tērpā. Šis tērps noteikti ir mākslas darbs - tērps kā māksla un tērps kā nezūdoša vērtība. Un vēl. Kad Margarita devās ārzemju ceļojumos, viņa vienmēr centās atvest kādu auduma gabaliņu, no kā atkal tapa jauns skatuves tērps. Un izstādē būs divi tērpi, kas veidoti no Indijas sari - ar lielu izdomu viņa salikusi šos rakstus, un mēs to pat nevaram pateikt, ka tas ir no Indijas sari veidots tērps! Auduma gabals bijis septiņarpus metru garš, un no tā veidoti tērpi, " stāstīja S. Šustiņa.