Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.
Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.
Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.
Endziņš gan arī piebilda, ka obligātās vakcinēšanās prasība rada zināmus riskus. "Piemēram, būvniecības nozarē ir daļa darbinieku, kuri kategoriski atsakās vakcinēties, domāju, viņi meklēs darbu ēnu zonā. Tā diemžēl varētu būt realitāte. Lai cik tas nebūtu sāpīgi, domāju, ka šī vakcinācijas prasība ēnu ekonomikas apmēru palielinās. Arī nevakcinētiem cilvēkiem nauda ir vajadzīga iztikai, un, ja legāli to nevar, tad viņi meklēs nelegālas iespējas. Tas nav atbalstāmi, taču realitāte," teica Endziņš.
