Premjers Krišjānis Kariņš "Vienotības" kongresā atzīmēja, ka viņš ar finanšu ministru Jāni Reiru iestājas par to, lai tiktu palielināts neapliekamais minimums.
NRA jau rakstīja, ka izskanējusi informācija, ka ar nodokļiem neapliekamo minimumu 2022.gadā plānots palielināt no 300 eiro līdz vismaz 400 eiro.
Tāpat Kariņš informēja, ka viņa, "Jaunās vienotības" ministru un Saeimas frakcijas ieskatā, nākamā gada budžeta prioritātes ir atalgojuma pieaugums veselības aprūpē, izglītības nozarē un iekšlietu sistēmā. Politiskā spēka pārstāvji arī ir iestājušies par veselības pakalpojumu pieejamības palielināšanu, zinātnes finansējuma būtisku paaugstināšanu, kā arī esot jāturpina nozīmīgas investīcijas reģionālajā attīstībā.
Runājot par veselības aprūpi, premjers akcentēja, ka veselības nozares budžets kopš 2016.gada ir dubultojies. Tajā līdzekļi nežēlojot ieguldīti arī Covid-19 laikā. Kariņš ir pārliecināts, ka arī nākamgad turpināsies ievērojama budžeta palielināšanās, tomēr, viņaprāt, ir nepieciešams kāds, kurš gatavs uzņemties grožus un sakārtot veselības aprūpes sistēmu.
Viņš piebilda, ka gaida, kad valdībā tiks iesniegta slimnīcu līmeņu reforma.
Uzrunājot kongresa dalībniekus, premjers aicināja arī atcerēties partijas dibināšanas pirmsākumus un apstākļus, kas kļuva par impulsu intelektuāli spēcīgu un uz Rietumu vērtībām orientētu politiķu spējai apvienot spēkus kopīgam darbam Latvijas labā. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šo laika posmu raksturoja ne tikai strauja valsts attīstība, bet arī dažādi izaicinājumi.
Kariņš norādīja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir piedzīvojusi vairākas krīzes. "Mums jāatceras, ka visas krīzes ir pārejošas, tāpēc svarīgi šajā laikā saglabāt sabiedrības saliedētību - sašķeltība un polarizācija šobrīd ir lielākais drauds mūsu valstij," teica premjers, piebilstot, ka "Vienotībai" ir jāsaglabā miers un centrs, tieši tā, kā tas izdarīts 2008.gadā.
Ministru prezidents, runājot par Latvijas attīstību, atzīmēja, ka pašlaik atrodamies viedās reindustrializācijas jeb ražošanas atdzimšanas posmā. Pēc viņa teiktā, to raksturo ne tikai ekonomikas izaugsme, bet arī izglītības, veselības, reģionālās attīstības, tieslietu un iekšlietu jomu sakārtošana. "Viedā reindustrializācija ir līdzeklis, lai sasniegtu augstāku sabiedrības labklājības līmeni. Tas ir mūsu mērķis un uzdevums," sacīja premjerministrs.
Savukārt Saeimas deputāte Anda Čakša savā runā sacīja, ka lielais izaicinājums un svarīgais uzdevums valdībā, frakcijā un visiem kopā būs vēlēšanu gada budžets. "Mēs frakcijā esam gatavi iesaistīties un dot savu pienesumu diskusijās par demogrāfijas jautājumiem, veselības aprūpi un izglītību gan budžeta kontekstā, gan labklājības veicināšanai kopumā," teica deputāte, vienlaikus akcentējot, ka, domājot par sabiedrības labklājību, vienam no centrālajiem jautājumiem ir jābūt nevienlīdzības mazināšanai.
Viņa norādīja, ka Covid-19 vēl vairāk izgaismoja, cik liela problēma tā ir Latvijas sabiedrībā, tāpēc, viņasprāt, politiķiem mērķtiecīgi jāstrādā pie atbalsta ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti un jāturpina pilnveidot veselības aprūpe, jo sakārtota veselības aprūpe uzskatāma par lielāko atspaidu ikvienam no mums.
Tāpat parlamentāriete akcentēja, ka pandēmijas aizsegā vēl izteiktāk samilza un izgaismojās sāpīgā problemātika, par ko arvien daudziem ir bail runāt - vardarbību ģimenē. Čakša aicināja pārstāt uzskatīt, ka, "ja sit, tad mīl", vai ka "viņa vai viņš taču pats izprovocēja". Deputātes ieskatā, ir jāpanāk, lai atbildīgajām valsts iestādēm uzticētos un lai upuri netiktu traumēti arvien vairāk.
