Valdības partijas nākamā gada budžeta plānošanas sarunu laikā izteikušās, ka tajās apsvērta neapliekamā minimuma celšana vismaz līdz 400 eiro, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija. Sarunas ar partiju pārstāvjiem liecina, ka, visticamāk, politiķi priekšlikumu atbalstīs.
Tas nozīmē mazliet vairāk naudas strādājošajiem iedzīvotājiem pēc nodokļu nomaksas, taču mazāk ieņēmumus pašvaldībām. Valdībā nākamā gada budžeta likumu plānots apstiprināt jau oktobra vidū, informē LTV raidījums "Panorāma".
Diferencētā neapliekamā minimuma celšanu aizstāv gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs no “Jaunās Vienotības”. Abi rakstiskās atbildēs LTV norādīja, ka ieguvumi būtu vairāki, piemēram, nevienlīdzības mazināšana.
Kariņš atzīmēja: “Mūsu mērķis ir veidot sociāli taisnīgu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu. Veidojot šā gada budžetu pērn, lēmām par sociālo iemaksu samazināšanu par vienu procentpunktu, līdz ar to būtu loģiski to turpināt, palielinot neapliekamo minimumu.”
Savukārt Reirs norādīja, ka budžeta projektā šobrīd paredzēts neapliekamo minimumu celt no 300 līdz 400 eiro.
Tas nozīmē, ka mazo un vidējo algu saņēmējiem uz rokas nākamgad paliktu līdz 20 eiro vairāk.
Atbalstu tam pauž arī citu koalīcijas partiju pārstāvji.
Piemēram, Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) sacīja: “Ir vērojams arī inflācijas pieaugums, un būtu nepieciešams tomēr mazināt darbaspēka nodokļus tieši šajā relatīvi mazāko algu saņēmēju lokā.”
