Tiesībsargs Juris Jansons LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka būtu nepieciešams saukt pie atbildības tās personas, kuras atteicās no papildu vakcīnu piegādēm.
Viņš uzsvēra, ka amatpersonas nav bijušas uzdevuma augstumos un nav izpildījušas savus pienākumus, tāpēc ir nepieciešams meklēt atbildīgos.
"Pilnīgi noteikti atbildīgie ir jāmekē. Tas tiesiskā valstī ir nepieņemami, ja ir nodarīts pāridarījums sabiedrībai."
Par soda piemērošanu un tā apjomu ir atbildīgas attiecīgās institūcijas. Tomēr, viņaprāt, sodīt ir nepieciešams.
No izvērtušās situācijas, nepietiekami ir pateikt to, ka tikai tā nejauši sanāca. Jansos uzsver, ka tas ir ļoti slikts signāls sabiedrībai.
"Ja amatpersona var pārkāpt kaut ko un neizdarīt kaut ko, kas ir viņu pienākumos, tā nedrīkst būt."
Iepriekš bijusī veselības ministre Ilze Viņķele sociālajos medijos atvainojās par radušos situāciju, atzīstot, ka tā ir bijusi cilvēcīga kļūda.
Jansons atzina, no politiskās dimensijas tā varētu būt, taču sākotnēji lēmumus pieņēma un organizēja ierēdņi, taču gala rezultātu pieņēma valdība.
"Tad jau ikviens varētu atvainoties un pietiek. Ziniet, es pārkāpu ātrumu, atvainojiet, es tā vairāk nedarīšu, tā bija cilvēciska kļūda. Vai pārejot ielu pie sarkanās gaismas, nu, atvainojiet, cilvēciska kļūda, jo katrā sarkanajā gaismā var atrast mazliet zaļo. Protams, ka nē. "
Viņš atzina, ka valdība pašlaik nav spējusi nākt klajā ar skaidri saprotamu plānu, kā valstij labāk rīkoties šajā laikā.
"Diemžēl jāsaka, ka nē, lai gan mēģinājumi ir bijuši. Atvsevišķās jomās it īpaši tautsaimniecībā tie vektori ir pareizi, bet saturiski tur ir vēl daudz izaicinājumu."
Līdzīgi ir arī ar izglītības nozari. Pašlaik šajā nozarē ir ļoti daudz izaicinājumu un problemātikas. Tiesībsarga birojs saņem dažādus signālus no ģimenēm, kas nespēj pienācīgi nodrošināt attālināto mācību procesu.
"Nav līdzsvara. Var būt ierobežojumi, to mums arī Satversme pieļauj un nosaka, bet tiem ierobežojumiem ir jābūt racionāliem un pienācīgi izskaidrotiem," lai ikviena sabiedrības grupa tos izprot.
Viņš skaidroja, ka otra lielā problemātika valdības darbā saistās ar lēmumu pieņemšanu. Ik pa brīdim notiek nesaprotamas lietas, piemēram, pirmdien tiek lemts par to, ko lems otrdien un galu galā lēmums tiek pieņemts vien piektdienā.
Savukārt izceļot digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai par ko tiek pašlaik plaši spriest Eiropas Savienībā, tiesībsargs atzina, ka pastāv bažas, ka šis sertifikāts var radīt diskriminācijas riskus starp potētajiem un nepotētajiem.
"Cilvēki, kas ir potēti, viņi ir pasargājuši sevi, bet tas nenozīmē, ka viņi nav vīrusa pārnēsātāji."
Jansons skaidroja, ka zināma problemātika var rasties starp visām Eiropas Savienības valstīm. Tās valstis, kuras ir orientētas uz tūrsimu, viņām ir vajadzīgi ceļotāji, taču, kas notiks pēc aizbraukšanas, tas šīm valstīm neinteresē.
"Šādā gadījumā nav vienota konsekvence. Šajā jautājumā ir diezgan daudz debates un strīdi, vai vienota zaļā pase konsekventi darbosies visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienādi."
