Premjers prognozē, ka ārkārtas situāciju nepagarinās, taču ierobežojumi paliks spēkā

Minsitru prezidents Krišjānis Kariņš prognozē, ka Latvijā ārkārtējā situācija netiks pagarināta, tā viņš atzina LTV raidījumā "Rīta panorāma".

Latvijā ārkārtējā situācija ir ieviesta no 9. novembra līdz 6. aprīlim. Šodien norisināsies ministru kabineta sēde, kurā tiks lemts par turpmāko situāciju, vai ārkārtējā situācija tiks pagarināta un pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu.

"Šobrīd es prognozēju, ka mēs droši vien izbeigsim ārkārtas situāciju šajā datumā," pauda premjers.

Tomēr viņš uzsvēra, ka ārkārtas situācijas izbeigšana nenozīmē to, ka tiks atcelti ierobežojumi un drošības pasākumi.

Kariņš minēja, ka Saeimā ir pieņemts likums, kas ļauj valdībai arī ārpus valstī izsludinātās ārkārtas situācijas rīkoties.

"Es domāju, ka mēs iesim atpakaļ uz situāciju, ka ir dažādi ierobežojumi un drošības pasākumi tiek ievēroti, bet juridiski tā vairs nav ārkārtas situācija."

Kā atzina Kariņš, tad ārkārtas situācija šobrīd ir vairāk juridisks jēdziens nekā prakstisks. Nepagarinot ārkārtas situāciju, tas nenozīmē to, ka valstī viss ir kārtībā.

Pašlaik lēmumu, ierobežojumu pieņemšanas procedūra ir daudz garāka. Dažādus scenārijus izstrādāt speciālistu grupa, kura pēc tam to prezentē valdībai. Tādējādi tiek iesaistītas dažādas puses un skatīti dažādi faktori - ekonomiskie, epidemioloģiskie un psiholoģiskie.

"Mūsu kļūda rudenī bija pakāpeniski ierobežojumi, kad nevarējām vienoties. Tad kļūda pavasarī būtu pārāk strauji iziet, ja rudenī nevajadzēja lēni un pakāpeniski, tad pavasarī jāiet lēni un pakāpeniski."

Viņš atzinīgi vērtēja to, ka liela daļa sabiedrības godprātīgi ievēro ierobežojumus.

"Mūsu kopējā pielāgošanās ir viens no iemesliem, kāpēc mums turpina samazināties saslimstība."

Kā vakar, 23. martā, LTV "Rīta panorāmā" atzina Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, tad arvien Latvijā pieaug Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība. Šobrīd tas jau tiek atklāts gandrīz 50% gadījumos. Eksperts pauda, ka lielākā problēma saistās ar vīrusa "ievešanu" no ārzemēm.

Kariņš uzsvēra, ka iekšlietu ministrs reizi nedēļā atskaitās valdībai par visa veida drošības pasākumiem. Paliek atvērts jautājums, vai būtu nepieciešams slēgt pilnībā robežas, taču pašlaik attiecīgie dienesti un ministrijas ir argumentējušas, ka tas nebūtu jādara.

No 1. janvāra uz sauszemes robežām ir pārbaudīti vairāk nekā 100 000 cilvēku. Viņš uzsvēra, ka jau nedēļu spēkā ir pastiprināta kontrole ieceļojošām personām. Nedēļas laikā ir sākti 300 administratīvie pārkāpuma procesi. 24 personas atrodas pašizolācijā viesnīcās.

Savukārt aptuveni 22 000 cilvēku tiek uzraudzīti mājas pašizolācijā. Policija šos cilvēkus kontrolē gan ar telefona zvanu palīdzību, gan klātienes apmeklējumu.

"Es pieņemu, ka tā ir izlases kārta, ka ne katru cilvēku saszvana," viņš minēja, ka pastāv arī iespēja, ka kaimiņi var ziņot, ja redz, ka personai, kurai būtu jāuzturas pašizolācijā, to nedara.

Kariņš atzina, ka mēs nedzīvojam pilnīgā policejiskā valstī, taču kontrolei ir jābūt. Šobrīd kontrole ir salīdzinoši masīva, taču ja būs nepieciešams viņu pastiprināt, tad tas arī tiks darīts. Pašlaik ir novērojams tas, ka gan uz sauszemes robežām, gan lidoostā nenotiek masveida kustība.

Tuvojoties Lieldienām vairākas valstis ir izlēmušas pastiprināt ierobežojumus. Vācija plāno Lieldienu laikā uz piecām dienām ieviest stingrus ierobežojumus. Kariņš uzsvēra, ka ja operatīvā vadības grupa piedāvās pastiprināt ierobežojumus, tad tas tiks arī lemts.

"Mums salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm ir stingrāki ierobežojumi, tas varbūt ir iemesls, kāpēc saslimstība samazinās."

Premjers atgādināja, ka uz Lieldienām joprojām spēkā ir ierobežojums, kas paredz, ka nav atļauts ciemoties pie radiniekiem un, ka iekštelpās nedrīkst pulcēties divas mājsaimniecības.

"Mūsu visu mērķi ir viens - nepieļaut saslimstības pieaugumu, nepieļaut vēl lielāku slimnīcu pārslogotību un nepieļaut nāves gadījumu pieaugumu."