Eksperts: Gandrīz 50% gadījumos Latvijā tiek atklāta inficēšanās ar lipīgāko Covid-19 paveidu

© f64.lv, Oksana Džadana

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka Latvijā arvien pieaug Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība.

Kloviņš atzina, ka pēc pēdējiem sekvenēšanas datiem ir pierādījies, ka aptuveni pusei no pārbaudītajiem paraugiem ir atklātā inficēšanās ar Lielbritānijas paveidu. Līdzīgi dati pierādās arī no ātrās testēšanas.

Aptuveni 40 līdz 50 procentu gadījumos paraugos tiek atklāts Covid-19 Lielbritānijas paveids.

"Rūpīgāk pētot vīrusu un vairāk veicot genomu izpēti, mēs atrodam arī jaunus variantus, piemēram, Ugandas varinatu," pēdējā sekvenēšanā no 100 paraugiem vienā tika atklāts Ugandas varinats.

BMC padomes priekšsēdētājs pauda cerību, ka šis koronavīrusa variants nebūs tāds, kas plaši izplatīsies Latvijā.

Viņš apstiprināja izkanējušo informāciju, ka pagājušajā nedēļā E. Gulbja Laboratorijā tika atklāts pirmais Covid-19 Dienvidāfrikas paveids.

Kloviņš uzsvēra, ka dati pierāda to, ka ar šo vīrusa variantu cilvēki slimo smagāk. Tomēr tāpat būtiska ir vakcinācija. Lai arī Latvijā vakcinācijas tempi nav ļoti strauji, tomēr var novērot to, ka slimnīcās pacientu skaits strauji nepieaug.

"Tiešām tie cilvēki, kur ir gados un kuriem ir lielāks risks saslimt smagi, pakāpeniski izkļūst no šīs riska zonas. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc vairs nav tik daudz nāves gadījumu, kā iepriekš."

Tomēr viņš skaidroja, ka situācija vēl nav atrisināta. Jaunā vīrusa paveida izplatība, iespējams, ir vainojama pie tā, ka Latvijā nav novērojams straujšs saslimstības kritums.

"Ja mums nebūtu Lielbritānijas varianta, tad pilnīgi iespējams vīrusa infekciju skaits būt ļoti, ļoti nokrities."

Kloviņš apstiprināja, ka pašlaik ir ļoti maz informācijas par jauno Ugandas paveidu. Tomēr pašlaik nav izskanējuši nekādi brīdinājumi, ka šis vīrusa paveids ir tāds, kas izvairītos no vakcīnu efektivitātes.

Savukārt Dienvidāfrikas varinats esot daudz nopietnāks. Par šo vīrusa celmu ir veikti vairāki pētījumi. Klīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte varētu būt tikai 10%.

"Laba ziņa ir, ka šis variats tāpat izraisa antivielas un iespējams, ka būs nepieciešamas jaunas vakcīnas, ja šis paveids izplatīsies."

Būtiski, ka šis Dienvidāfrikas varinats nav infekciozāks par Lielbritānijas paveidu. Tāpēc pastāv cerība, ka Latvijā pie esošajiem ierobežojumiem un kontaktu izsekošanas, varētu izvairīties no Dienvidāfrikas varinata plašākas izplatības.

Pašlaik daudzi cilvēki Latvijā ir atkārtoti inficējušies ar Covid-19. Tāpēc Kloviņš uzsvēra, ka zināma imūnā aizsardzība pēc pārslimotā vīrusa ir, taču lielāka efektivitāte ir vakcīnām.

"Ir zināma imūnā aizsardzība. Diemžēl mēs nevaram katram cilvēkam noskaidrot vai veikt testu, cik ilgi šāda aizsardzība pret infekciju varētu būt," vakcinācijas rezultātā veidojas daudz spēcīgāka imunitāte nekā pēc pārslimošanas.

Viņš minēja, ka pašlaik viņa kolēģi ir veikuši izpēti par to, cik aptuveni daudz cilvēku Latvijā varētu būt pārslimojuši Covid-19. Dati liecina, ka Latvijā aptuveni 4 līdz 10 procenti cilvēku ir pārslimojuši koronavīrusu.

"Es ceru, ka vakcinācija būs tā, kas šo procesu lielā mērā apturēs."

Svarīgākais