Bažās par pacientu ar jauno koronavīrusu skaita pieaugumu Latvijas lielākās slimnīcas būtiski ierobežo veselības aprūpes pakalpojumus. Vispirms tas attiecas uz plānveida veselības aprūpi, bet no pirmdienas, 23. marta, arī uz lielāko daļu ambulatoro pakalpojumu – slimnīcas vairs nesniegs konsultācijas un neveiks ambulatoros izmeklējumus. Šāds lēmums vēl nav pieņemts, bet, iespējams, ambulatorā palīdzība būs jāierobežo vai jāpārtrauc pavisam arī veselības centros un poliklīnikās.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau ir ierobežota virkne ambulatoro pakalpojumu - ir atceltas ambulatorās konsultācijas (poliklīnikā) pie ārstiem, netiek sniegti pakalpojumi, netiek veiktas ķirurģiskās operācijas dienas stacionāros, ir atceltas maksas vizītes pie speciālistiem. Tāpat nebūs pieejams pēdu speciālists un ārstu konsultācijas Reto slimību kabinetā. Tomēr slimnīcas mediķi turpinās sniegt pacientiem ķīmijterapiju, nodrošinās bioloģisko medikamentu terapiju, dzīvībai svarīgo orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumus hematoloģijā, kā arī medicīnisko palīdzību pacientiem, kuriem būs jāturpina vai jāpabeidz neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana. Diagnostiskās radioloģijas centrā varēs veikt izmeklējumus zaļā koridora pacienti, tie pacienti, kuriem nepieciešama nepārtraukta mediķu uzraudzība - vēža, HIV/AIDS un tuberkulozes pacienti un citi. Zaļā koridora pacientiem būs pieejami endoskopijas izmeklējumi. Joprojām pacientiem būs pieejamas hematologu, onkologu ķīmijterapeitu un traumatologa konsultācijas traumu seku novērošanai un pacientiem pēc lielo locītavu endoprotezēšanas. Notiks arī konsultācijas pacientiem ar aizdomām par ādas melanomu. Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikā būs pieejamas konsultācijas vīrushepatīta, HIV/AIDS, lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem.
Rīgas Austrumu slimnīcas speciāliste Ilga Namniece norādīja, ka pacientiem ar hroniskām slimībām konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti, bet ambulatorie konsiliji tiks organizēti bez pacienta līdzdalības. «Ja konsilijs nevarēs pieņemt lēmumu bez pacienta līdzdalības, tad nodrošināsim visu nepieciešamo, lai šī konsultācija notiktu drošā vidē un neradītu pacienta veselības apdraudējumu,» teica I. Namniece. Plānveida ambulatorie pakalpojumi netiks sniegti pacientiem ar elpceļu slimību simptomiem, ņemot vērā lielo Covid-19 risku tieši šiem pacientiem. Arī Bērnu slimnīca ir atcēlusi visas plānveida operācijas, izmeklējumus un konsultācijas, izņemot pacientus, kuriem nepieciešama nepārtraukta terapija, piemēram, onkoloģijas pacienti un pacienti, kuri saņem bioloģisku terapiju. Tiešās pieejamības ķirurgs strādā tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
Plānveida palīdzību samazina arī reģionālās slimnīcas, būtiski ierobežojot vai pavisam atceļot ambulatoro palīdzību. Piemēram, no pirmdienas Valmieras slimnīcā (gan Valmierā, gan Valkā) atceltas lielākā daļa ambulatoro konsultāciju, tajā skaitā maksas, slēgts slimnīcas konsultatīvais kabinets.
No pirmdienas Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pārtrauc plānveida izmeklējumu un ambulatoro pakalpojumu sniegšanu pacientiem. «Ar visiem iedzīvotājiem, kuriem bija plānota vizīte, izmeklējums vai operācija pie kāda no slimnīcas speciālistiem, sazināsies atbildīgie darbinieki,» sacīja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Tomēr vairākām pacientu grupām konsultācijas notiks klātienē - tāpat kā Austrumu slimnīcā, arī Stradiņos pieņems zaļā koridora pacientus (ja iespējams, notiks arī attālinātas konsultācijas), onkoloģiskos transplantācijas pacientus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību. Notiks arī grūtnieču ambulatorā uzraudzība. Slimnīca pārtrauks arī maksas pakalpojumu sniegšanu.
Slimnīcā ievietotos pacientus neviens nedrīkst apciemot, un personāls pieņems tikai pirmās nepieciešamības higiēnas preces. Slimnīcas darbinieki sazinājās ar katru pacientu, lai informētu par pārcelto operāciju vai izmeklējumu. «Aptuveni trešdaļa pacientu ar slimnīcu sazinājās paši, lai atteiktos no vizītes vai pakalpojuma,» norāda J. Veinberga.
Jāatgādina, ka stacionārās ārstniecības iestādes Latvijā darbu veic paaugstinātas gatavības režīmā. Klīniskās universitātes slimnīcas nesamazina dzīvību glābjošās operācijas, kā arī saglabā pakalpojumu, kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību (tajā skaitā hematoloģija, ķīmijterapija un orgānu aizstājējterapija), sniegšanu. Lai būtu iespējams nodrošināt Covid-19 pacientu uzņemšanu lielajās slimnīcās, mainīta hospitalizācijas kārtība - pacientus vairāk novirza uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm, kā arī pacienti, kuriem tiek pabeigta akūta ārstēšana universitātes slimnīcā, tiks pārvesti uz reģionālajām un lokālajām daudzprofilu slimnīcām. Lai noskaidrotu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmaiņām, iedzīvotāji ir aicināti zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80001234.
Pašlaik nav skaidrs, kā turpinās strādāt ambulatorie veselības centri. Neatkarīgā izpētīja, ka, ieviešot dažādus ierobežojumus un drošības pasākumus, cilvēki uz konsultācijām vēl tiek pieņemti, bet Veselības ministrijā apstiprināja, ka pašlaik norit diskusijas, kā turpmāk organizēt šo poliklīniku darbu. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, pašlaik ginekoloģe, dzemdību speciāliste MFD Veselības grupā, norāda, ka «Veselības ministrija sadomājusi slēgt ambulatorās speciālistu konsultācijas tāpat kā kinoteātrus». «Nekur citur pasaulē nav redzēta un piedzīvota tāda veselības aprūpes dienestu slēgšana, kādu ir ieplānojuši mūsu haosa organizatori,» saka I. Circene. No ārstes stāstītā izriet, ka plāns slēgt visas ambulatorās iestādes ir reāls, nevis tikai sarunas un ieceres, un tas būtiski ietekmēs iedzīvotāju veselības stāvokli un palielinās akūtu pacientu plūsmu uz slimnīcām.
VIEDOKLIS
Ingrīda CIRCENE, ārste ginekoloģe:
- Varas ešelonos nesaprot - citas slimības nav pazudušas. Apendicīts vai vidusauss iekaisums nav pārbijies no koronavīrusa inficēšanās, un pacienti ar visdažādākajām sāpēm un iekaisumiem, arī vīrusa epidēmijas laikā, ir un būs, taču tagad viņi drūzmēsies jau tā pārpildītajās slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Latvijā katru dienu mirst 100 cilvēku no vēža, sirds slimībām, diabēta. Piebildīšu - pārāk bieži no novēloti diagnosticēta vēža, no nepietiekami ārstētām sirds slimībām un nekompensēta diabēta. Covid-19 nav iemesls visu medicīnu pamest novārtā, atļaut ārstēt tikai slimības, kuru statistika rīvē kanti Veselības ministrijas darbībai.
Esmu ginekoloģe - Veselības ministrijas plāns paredz gandrīz pilnībā slēgt ginekologu pieņemšanas, izņemot grūtnieču aprūpi. Dzīvē tas izskatīsies tā - ginekologs gaida, vai atnāks kāda grūtniece, kategoriski atsaka sievietēm ar sāpēm vēderā vai asiņošanu, turklāt ginekologam nebūs ne medicīnas māsu, ne reģistratoru. Paredzētās ģimenes ārsta konsultācijas pa telefonu bez apskates nenovērsīs sieviešu plūsmu uz slimnīcu neatliekamās palīdzības vai uzņemšanas nodaļām ar sūdzībām par ovulācijas sāpēm, disfunkcionālu asiņošanu un citām problēmām. Ģimenes ārsti ir veselības pamatu pamats, un šobrīd viņiem slodze un apdraudējums vienlaikus ir vislielākais. Tādēļ primārā pieeja ir paredzēta ginekologam, endokrinologam, oftalmologam. Bet Veselības ministrija uzskata, ka šiem speciālistiem tagad uz kādu mēnesi vai diviem jāpārtrauc konsultēt un ārstēt - Veselības ministrija vēlas viņus visus nosūtīt dīkstāvē.
Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
- Vai klīniskās universitāšu slimnīcas Rīgā faktiski aptur veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu?
- Slimnīcas neaptur ambulatoro palīdzību pilnībā, bet to ierobežo. Pilnīgi noteikti paliks aprūpe onkoloģiskajiem un hemodialīzes pacientiem. Ja pacienti bija pie ārsta speciālista vai uz izmeklējumu iepriekš, tad ārstiem attālinātā veidā ir jāsniedz pacientiem informācija un jāpaskaidro turpmākā ārstēšanās taktika. Ja ar ģimenes ārsta ziņu jau būs veikti izmeklējumi, analīzes un būs nepieciešama speciālista konsultācija, tas noteikti ir jādara attālināti, pa tālruni vai kā citādi vienojoties ar ārstu. Ambulatorās palīdzības apjoms arī ir samazinājies, jo daudzi pacienti atsakās no vizītes pie ārsta.
- Vai un kur var iepazīties ar to, uz kādu palīdzību pacienti var vai nevar cerēt šajā ārkārtas situācijā?
- Pirmdien (23. martā) Veselības ministrija nāks klajā ar precīzāku pieejamo veselības pakalpojumu sarakstu.
- Kas notiks ar zaļo koridoru, jo pacienti ar aizdomām par vēža saslimšanu noteikti nevar gaidīt?
- Zaļais koridors ir jāsaglabā. Mēs esam vienojušies ar ģimenes ārstiem, lai savu praksi pašlaik organizē tā, ka pacienti pierakstās, bet neveidojas drūzmēšanās. Ģimenes ārsti turpina strādāt. Un ja būs pacients, kuram ir aizdomas par onkoloģisku slimību, noteikti būtu jāparedz iespēja saņemt attiecīgus izmeklējumus.
- Vai šajā situācijā ir jāpārtrauc vakcinācija?
- Vakcinācijas kalendārs ir tas, ko Pasaules veselības organizācija rekomendē nepārtraukt, lai neveidotos pārtraukumi vakcinēšanā un iedzīvotāji nesāktu slimot vēl ar citām bīstamām infekcijas slimībām. Pacientiem jāvienojas ar ģimenes ārstu, kādā veidā notiek šī vakcinācija, kā ģimenes ārsta prakse varētu to organizēt. Lielāka uzmanība jāpievērš pacientu šķirošanai. Noteikti jāievāc informācija par riska faktoriem saistībā ar Covid-19.
- Ambulatorās palīdzības sniedzēji (veselības centri, poliklīnikas u.c.) uztraucas, vai netiks pilnībā apturēta šo centru darbība.
- Mēs pašlaik par to diskutējam, viens no viedokļiem patiešām ir tāds, ka arī šo centru darbība ir jāierobežo, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir pacientu drošība, lai veselības centrā nenonāktu kontaktā ar vīrusa nēsātāju. Otrs aspekts ir ārstu drošība, bet trešais faktors ir apstāklis, ka ļoti daudz medicīnas personāla pārvietojas no vienas slimnīcas uz citu, jo strādā dažādās ārstniecības iestādēs. Un tas ir risks pārnest infekciju. Mēs strādājam, lai maksimāli ierobežotu mediķu pārvietošanos starp iestādēm.
- Vai šī ārkārtas situācija nozīmē to, ka praktiski visi pacienti tagad ir jānovirza uz reģionālajām un lokālajām slimnīcām?
- Tā nav gluži patiesība, ka visus pacientus nolemts novirzīt tikai uz reģionālajām vai lokālajām slimnīcām, lai nenoslogotu lielās slimnīcas Rīgā. Mēs esam vienojušies, ka pēc akūtās palīdzības sniegšanas Rīgā pacientu pēc iespējas ātrāk ved atpakaļ uz reģionālo vai lokālo slimnīcu. Tāpat pašlaik diskutējam par to, ka ne visos gadījumos, bet izvērtējot katru gadījumu individuāli, vieglākos saslimšanas gadījumos pacientu nevestu garām lokālajām slimnīcām uz Rīgu, bet aizvestu uz tuvāko slimnīcu.
Līdz šim nereti veda uz Rīgu vai citu reģionālo centru, ja vietējā slimnīcā nebija attiecīga speciālista vai nevar sniegt palīdzību, bet tagad mēs maksimāli domājam, lai šo palīdzību varētu sniegt uz vietas, un pārrunājam ar vietējām slimnīcām to iespējas. Jāsaprot, ka Rīgas slimnīcas jau arī pašlaik nav tukšas, tās turpina strādāt, bet tām jābūt gatavām situācijai, kad Covid-19 pacientu skaita pieplūdums būs daudz lielāks. Jūtam zināmu neapmierinātību no slimnīcu puses, bet par to noteikti vēl runāsim.
- Cilvēkus uztrauc situācija ar Ogres slimnīcas pacienti, kura nomira no komplikācijām, un tas, vai gadījumā, ja visi koncentrējas uz Covid-19, citus pacientus ne mazāk smagā stāvoklī slimnīcā neuzņem?
- Veselības inspekcija izmeklēs šo gadījumu - kādēļ un vai pareizi pacienti ieveda Ogres slimnīcā, varbūt vajadzēja vest uz Rīgu, kā arī to, kāda palīdzība viņai tika sniegta Ogres slimnīcā. Taisnība, citas slimības nav pazudušas, un cilvēki turpina slimot. Tāpēc strādājam, lai veselības aprūpe būtu gatava Covid-19 pacientiem un vienlaikus nepārtrūktu aprūpe citiem saslimušajiem.
