Patlaban valstī pamatproblēmas netiek risinātas un tas nozīmē, ka no krīzes radītajām sekām ātri laukā netiksim un stagnācijas laiks turpināsies, diezgan kritiski pēc šodienas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) padomes sēdes, kurā piedalījās arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), par nākotni spriež LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Viņš pastāstīja, ka Dombrovskis padomes sēdē uzstājies ar prezentāciju, kurā stāstījis par nākamā gada budžetu, tā izstrādes gaitu un situāciju nākotnē. Pēc Krīgera sacītā, atsevišķiem padomes locekļiem esot bijusi sajūta, ka premjers "dzīvo citā pasaulē", kura diezgan spēcīgi atšķiroties no realitātes, un ka valdības vadītājs, veiksmīgi operējot ar skaitļiem, neiedziļinoties reālajā situācijā.
Aptuveni 1% iedzīvotāju patlaban ir apmierināti ar savu stāvokli un šodien tas esot bijis redzams arī LBAS padomes sēdē, komentē Krīgers.
LBAS nav mierā ne ar algu samazinājumu, ne samazinātā pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu, kā arī to, ka atsākusies inflācija, bet algas tādēļ vien nepieaugs, tāpat nepalielinās konkurētspēja, un ir vēl daudz citu problēmu.
Krīgers norāda, ka LBAS savu nostāju šajos jautājumos jau paudusi prasībās, kuras nosūtītas politiskajām partijām.
Ar divām no tām jau parakstīti saprašanās memorandi, piektdien tiks parakstīta vienošanās arī ar politisko organizāciju "Atbildība", bet pirmdien, 13.septembrī, plānota tikšanās ar politisko apvienību "Vienotība". Krīgers cer, ka šajā tikšanās laikā izdosies panākt kādu vienošanos vai saprašanos atsevišķos LBAS piedāvātajos risinājumos.
Kā ziņots, LBAS sēdē Ministru prezidents norādīja, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt 350-395 miljonu latu robežās.
Šādas aplēses izdarītas saskaņā šī gada 2.ceturkšņa budžeta izpildes rezultātiem, kas vēl var tikt precizēts, ņemot vērā 3.ceturkšņa izpildes datus.
Atbildot uz nozaru arodbiedrību pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, V.Dombrovskis informēja, ka algu pieaugumu nākotnē iespējams panākt un pamatot tikai ar konkurētspējas pieauguma veicināšanu, lai nepieļautu iepriekšējos gados veikto ekonomiski nepamatoto atalgojuma kāpumu, kas tika veikts pretēji valsts konkurētspējas kritumam un balstījās tikai uz ekonomikas burbuļa izraisītajām konsekvencēm.
Runājot par veselības aprūpes budžeta daļas iespējamu palielinājumu, V.Dombrovskis atzina, ka turpmākajos gados finansējuma apjoms pakāpeniski jāpalielina, sabalansējot to ar budžeta reālajām iespējām. Vienlaikus Ministru prezidents piebilda, ka līdzās veselības aprūpes budžeta kopējam samazinājumam krīzes laikā par 22 – 24%, slimnīcām atvēlētā finansējuma samazinājums ir bijis neproporcionāli augsts – līdz pat 51 %, kas šobrīd tiek kompensēts, piešķirot papildus līdzekļus un pārdalot finansējuma pozīcijas veselības aprūpes sistēmā kopumā.
Valdības vadītājs atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazinājumu un tā fiskālo ietekmi uz budžetu, informēja par iespējamajiem risinājumiem kultūras nozares līdzšinējā finansējuma apjoma saglabāšanā, kā arī par iespējamu akcīzes nodokļa atmaksu Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras vajadzībām atbilstoši budžeta ieņēmumu pieaugumam turpmākajos gados.