Starp iedzīvotājiem, kuri gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem ir arī tādi, kas patērē Krievijas valsts kontrolēto mediju saturu, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
32% Respondenti, kas militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, atzinuši, ka patērē Krievijas valsts kontrolēto mediju saturu. Kā norāda pētījuma autori, tas nedod iespēju apgalvot, ka Krievijas valsts kontrolēto mediju satura patēriņš būtiski mazinātu Latvijas iedzīvotāju gribu aizstāvēt savu valsti.
Pētījums liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāji patērē Latvijas medijus, 40% - Krievijas valsts kontrolētos medijus, 19% - Rietumu medijus un 15% - arī Krievijas opozīcijas medijus.
Krievijas medijus vairāk patērē tie respondenti, kuri ģimenē lieto krievu valodu. Šajā grupā Krievijas valsts kontrolēto mediju patēriņu atzīst 77%, bet 30% izmanto arī Krievijas opozīcijas mediju saturu, kuri ir kritiski gan attiecībā pret Krievijā pie varas esošo politisko eliti, gan Krievijas valsts kontrolētajos komunikācijas kanālos izplatīto saturu.
Šajā pētījumā tika pārbaudīts arī jautājums par valodu, kādā Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji iegūst informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē. 2015.gadā tika noskaidrots, ka 97% respondentu, kas ģimenē lieto krievu valodu, izmanto krievu valodas informatīvo telpu, un tikai 54% iegūst informāciju arī latviešu valodā.
2019.gadā tendence ir līdzīga - 96% izmanto krievu valodas informatīvo telpu, savukārt informācijas patēriņš latviešu valodā ir samazinājies līdz 44%, bet līdz 15% ir pieaudzis to krievvalodīgo respondentu skaits, kas iegūst informāciju citā valodā.
Analizējot mediju patēriņu valodu griezumā, konstatētas izteiktākas atšķirības starp tiem, kas ir vai nav gatavi aizstāvēt valsti, nekā uzrādīja mediju patēriņš to valstiskās izcelsmes ziņā. Grupā, kas ir gatava aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, 91% patērē medijus latviešu valodā, turpretī grupā, kas noteikti atstātu valsti, šis rādītājs ir 70%.
Turpretī mediju patēriņš krievu valodā ir ap 50% visās grupās. Iespējams, ka zemāks latviešu valodas mediju patēriņš grupā, kas nav gatava aizstāvēt Latviju, ir skaidrojams ar augstāku atsvešinātību no valsts, ko uzrādīja citi šajā pētījumā aplūkotie faktori, norāda pētījuma autori.
Aptaujā iegūtie dati dod iespēju arī noskaidrot uzticēšanās līmeni dažādu valstu medijiem. Vislielākā daļa respondentu - 53% - uzticas Latvijas medijiem, Rietumvalstu medijiem uzticas 31%, Krievijas opozīcijas medijiem - 24 %, bet Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem - tikai 23%.
Šajā ziņā ir konstatējamas būtiskas atšķirības etniskajā griezumā, jo 63% respondentu ar latviešu valodu ģimenē uzticas Latvijas medijiem, bet tikai 11% - Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem, savukārt respondenti ar krievu valodu ģimenē visvairāk uzticas Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem - 46%, bet tikai 34% uzticas Latvijas medijiem.
Šie dati apstiprina dziļajās intervijās sniegto respondentu viedokli, ka Latvijas un Krievijas valsts kontrolēto mediju atšķirīgais saturs ir viens no faktoriem, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Plašākas intervijas ar mazākumtautību respondentiem uzrādīja tendenci, ka respondenti, kuri papildus krievu valodai vēl pārvalda kādu citu valodu, kā arī prot izmantot datorus vai viedierīces, mediju patēriņā neaprobežojas ar vienu informācijas kanālu, un Krievijas valsts kontrolētie televīzijas kanāli nav prioritārais viņu informācijas avots.
Turpretī mazākumtautību respondenti, kuri brīvi nepārvalda citas valodas un jaunās tehnoloģijas, par galveno informācijas avotu min televīziju, un viņu spriedumos, jo īpaši par Krievijas ārpolitiku un vēsturiskajiem notikumiem, iespējams konstatēt Kremļa izplatītos naratīvus.
Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.
Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika.
Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.
Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.