Pēdējos trīs mēnešos saule Latvijā spīdējusi mazāk kā parasti - valstī vidēji tikai divas līdz sešas stundas nedēļā, liecina apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Laika periodā no 1.novembra līdz 21.janvārim saules spīdēšanas ilgums valsts ziemeļos bija 28 stundas Alūksnē un 55 stundas Kolkā, valsts dienvidos - 51 stunda Daugavpilī un 69 stundas Liepājā. Vēl pieejami dati no novērojumu stacijas Zosēnos, kur minētajā 82 dienu periodā saule spīdējusi vien 33 stundas.
Līdz ar to vidējais saules spīdēšanas ilgums kopš 1.novembra Alūksnē bijis 2,4 stundas nedēļā, bet Liepājā, kas tradicionāli ir viena no saulainākajām Latvijas pilsētām, saule spīdējusi vidēji 5,9 stundas nedēļā.
Norma jeb daudzu gadu vidējais saules spīdēšanas ilgums gada tumšākā daļā Latvijā svārstās no 14 līdz 45 stundām mēnesī. Novembra, decembra un janvāra kopējais saules spīdēšanas ilgums parasti ir 65-110 stundas jeb 5-9 stundas nedēļā.
Lai novērtētu saņemtās saules gaismas daudzumu, LVĢMC apkopo arī datus no satelītiem. Tie apstiprina, ka gan novembrī, gan decembrī visā valstī saule bija redzama retāk nekā ierasts. Attiecībā pret ilggadējiem vidējiem rādītājiem lielākais saulaino stundu deficīts novembrī bija Sēlijā un valsts centrālajā daļā, decembrī - Latgalē.
Mazais saulaino stundu skaits šoziem ir cieši saistīts ar silto un mitro laiku. Laikapstākļus Latvijā galvenokārt nosaka cikloni, kas virzās pāri Eiropas ziemeļiem, sev līdzi nesdami siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, un brīži, kad ieplūst vēsāks un sausāks gaiss, kas kliedē mākoņus, ir reti.
Kopš ziemas saulgriežiem dienas garums Latvijā pieaudzis par vairāk nekā stundu, un februāra sākumā noslēgsies gada tumšāko trīs mēnešu periods jeb solārā ziema.
Februāra gaitā dienas garums palielināsies par divām stundām, savukārt 18.martā diena jau kļūs garāka par nakti.