Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Viņķele uzskaita, kas gada laikā paveikts veselības nozarē

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Šodien, 20. janvārī, veselības ministre Ilze Viņķele kopā ar nozares pārvaldes speciālistiem iepazīstināja ar paveikto veselības aprūpes jomā valdības pirmā gada laikā.

Veselības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka šajā laikā tika atcelta “divu grozu” veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana un panākta vienošanās par pārejas periodu līdz 2021. gadam, kura laikā tiek pārskatīta nodokļu sistēma, paredzot automātisku veselības apdrošināšanu arī speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem. Līdz tam veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek nodrošināta pēc vienotiem principiem. Šobrīd sabiedriskajā apspriešanā ir sagatavoti likumprojekti, kas paredz ieviest solidāru iedzīvotāju līdzdalību veselības aprūpē un novērst Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa.

Tāpat pagājušajā gadā tika panāktas izmaiņas kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, kas paredz, ka no šā gada 1. aprīļa receptēs izrakstīs zāļu aktīvo vielu. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot kompensējamos medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Veselības ministre akcentēja arī veiktos uzlabojumus psihiskās veselības aprūpes jomā. Pagājušajā gadā apstiprinātais plāns paredz attīstīt psihiskās veselības ambulatoro aprūpi, lai savlaicīgi palīdzētu cilvēkiem, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Jau šobrīd pacientiem psihiskās ārstniecības jomā zāles izmaksā lētāk - ir palielināts kompensācijas apmēr noteiktām diagnozēm līdz 75% (iepriekš 50%), kā arī atsevišķām diagnozēm līdz 100%. Tāpat paplašināts diagnožu saraksts, pie kādām var saņemt valsts apmaksātu medikamentus. Psihiskās veselības jomā tiek uzlabota ārstniecība, ieviešot multidisciplināras komandas, kur bez psihiatra piedalās arī psihologi, fizioterapeiti u.c. speciālisti. Uzsākta arī vairāk psihiatrijas slimnīcu reorganizācija ar mērķi uzlabot ārstniecības pieejamību un kvalitāti pacientiem.

Veselības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka šī gada laikā turpināsies veselības aprūpes sistēmas auditēšana. Pagājušajā gadā tika veikts mamogrāfijas pakalpojuma audits un insulta ārstēšana. Tāpat jāturpina slimnīcu darbības novērtēšana.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidroja jau paveikto un plānoto zāļu finansiālās un fiziskās pieejamības uzlabošanā. Jau ziņots, ka šobrīd ministrija izstrādājusi priekšlikumus zāļu piecenojumu pārskatīšanai, zāļu tirgus caurskatāmības ziņā un aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijos.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Šerna iepazīstināja ar paveikto sabiedrības veselības, veselības aprūpes un nozares cilvēkresursu jomā. Pagājušajā gadā tika izstrādāts Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam; Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns “Viena veselība” 2019.-2020. gadam, īstenotas sabiedrības izglītošanas kampaņas par slimību profilakses jautājumos, atbalsta pasākumi medicīnas aprūpes profesionāļiem, kuri vēlas strādāt reģionu ārstniecības iestādēs, pārskatīts apmācības ilgums noteiktās rezidentūras specialitātēs, kā arī izstrādāta medicīnas māsas profesijas attīstības koncepcija.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis informēja, ka pateicoties finansējuma palielinājumam nozares darbinieku atalgojumam, pagājušajā gadā ir samazināta ārstu un māsu aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm. RAKUS vakanču skaits sarucis par 18%, vienlaikus joprojām ir specialitātes, kur mediķu trūkst. Pateicoties finansējuma palielinājumam, universitātes slimnīcās ir uzlabota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Uzsākta arī medikamentu un medicīnas preču uzskaite uz pacientu un īstenoti pasākumi, lai efektivizētu darbu - piemēram, optimizēta neatliekamās palīdzības un uzņemšanas funkcija - vienota neatliekamās palīdzības un uzņemšanas klīnika, ieviests vienots laboratoriju dienests un vienota Rehabilitācijas klīnika.

Visu īstenoto pasākumu rezultātā 2019. gadā ir izdevies samazināt zaudējumus pa 40%. Šogad plānots efektivizācijas pasākumus turpināt izveidojot vienotu Anestēzijas dienestu, vienotu operāciju bloku pārvaldību, plānošanu, veiktspējas palielināšanu un resursu koncentrēšanu stacionāra “Gaiļezers” operāciju blokā un ķirurģijas koncentrēšana stacionārā “Gaiļezers”. Tāpat paredzēts turpināt darbu pie kopīgiem universitāšu slimnīcu iepirkumiem, tādējādi efektīvāk izlietojot pieejamos resursus.