Grib pievilkt jostas zāļu lieltirgotājiem; diskusijas var ievilkties

 
©Ilze Zvēra/F64

Pirmās reakcijas pēc Veselības ministrijas paziņojuma, ka vienošanās par jauniem zāļu uzcenojuma principiem jāpanāk līdz pavasarim, liecina, ka nozarē pārmaiņas grib novilcināt. Lai samazinātu medikamentu cenas, kas Latvijā nereti mēdz būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jāsamazinās farmācijas biznesa apetītei, īpaši lieltirgotāju daļā, secinājis LTV raidījums “de facto”. Tomēr attiekties no ienākumiem neviens īsti negrib.

Tikmēr zāļu pircējiem nereti jāskaita katrs cents, domājot, vai zāles varēs atļauties. Brigita Ripa, kura ir sabiedriski aktīva seniore, stāsta, ka zāļu cenas šaurākās vai plašākās kompānijās ir neizbēgamas temats. “Nu, kā lai saka, nemaksā jau tās zāles 50 eiro. Viņas maksā 5 - 6 eiro. Bet, ja tev ir trīs, četras zāles, un ja viņas pat mēnesi neizvelk? Man bija arī krēmi, kas jāsmērē. Tāda maza tūbiņa, viņa maskā 7 eiro. Un ar to tūbiņu tu nevari iztikt, tev tur vēl divas tūbiņas... Tomēr bišku pa traku,” Brigita Ripa secina.

Ja Brigitai vajadzīgo zāļu uzcenojumu rēķinātu pēc Lietuvas un Igaunijas uzcenojuma formulām, tās būtu lētākas, liecina “de facto” aprēķini.

Piemēram, iepakojums “Omeprazole Sandoz”. Izmantojot Latvijā lietoto formulu, sanāk, ka ražotājs iepakojumu pārdeva lieltirgotājam par 2,10 eiro, lieltirgotājs ar savu uzcenojumu tālāk aptiekai - par 2,48 eiro, aptieka uzlikusi savu uzcenojumu, sasniedzot 3,42 eiro, un vēl PVN, kas Latvijā ir 12%. Tā no ražotāja 2,10 pircējs pie zālēm ticis par 3 ,83 eiro.

Ja tai pašai ražotāja cenai piemērotu Lietuvas formulu, aptiekai lieltirgotava zāles pārdotu par 2,43, ar maksimālo iespējamo aptiekas uzcenojumu tie būtu 3,03 eiro, un PVN, kas Lietuvā zālēm ir 5% - 3,18. Līdzīgi, ja mēs piemērotu Igaunijas formulu. Lieltirgotavas maksimālā cena 2,41 eiro, aptiekā 3,13, kopā ar PVN (9%) gala cena pircējam būtu 3,41 eiro.

Tieši tādus pašus secinājumus var izdarīt analizējot arī citas zāles - “Elocon” ziedi. Pie vienādas ražotāja cenas, ar Lietuvas un Igaunijas formulu gala cena būtu ap pieci eiro (Lietuvā pat nedaudz zem), bet Latvijā - 6,28 eiro.

Tas gan nenozīmē, ka Igaunijā un Lietuvā cenas ir tieši šādas, jo ražotāja cena var atšķirties. Konkurences padome secināja, ka ražotājs Latvijai bieži noteicis pat zemāku cenu, nekā Lietuvā un Igaunijā. Bet tik un tā Latvijā zāles ir dārgākas.

Diskusijas par to, kā varētu mainīt uzcenojuma formulas, bijušas gadiem. Tagad ir apņemšanās izmaiņas tomēr panākt. 17.janvārī beidzās noliktais termiņš, līdz kuram iesaistītajām pusēm bija jāiesniedz priekšlikumi izmaiņām.

Konkrētos piedāvājumus neviena no pusēm publiski neatklāj. Varianti ir vairāki. Piemēram, procentuāls uzcenojums, bet ar griestiem, par kuriem vairāk piecenot nedrīkstētu. Šobrīd ir tā - jo dārgāk zāles maksā pie ražotāja, jo summas ziņā lielāks uzcenojums arī pie tirgotājiem, tādējādi tā jau dārgas zāles padarot vēl dārgākas.

Vēl viens jaunās formulas variants paredz fiksētu uzcenojumu - neatkarīgi no tā, kāda ir ražotāja cena, lieltirgotājs un aptieka klāt varētu likt konkrētu summu. Tiekot apspriesti arī kombinēti varianti. Bet par piemērotāko diskusijās ar nozari Veselības ministre plāno tikt skaidrībā līdz pavasarim. “Ļoti, ļoti sarežģītas diskusijas. Kā jūs varat iedomāties, neviens komersants no savas peļņas vai lielākiem ieņēmumiem nevēlas atteikties, bet diskusija notiek,” saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).

Gan lieltirgotavu, gan aptieku tīkla ietekmīgākais nozares spēlētājs ir holdings “RePharm” ar savu lieltirgotavu ‘Recipe+” un “Mēness aptieku” tīklu. Holdinga vadītājs Dins Šmits no vienas puses pauž gatavību pārmaiņām, no otras - risinājumu drīzāk redz lielākā valsts iesaistē kompensējot iedzīvotājiem recepšu medikamentus. Jautāts, cik liela mērā “RePharm” uzņēmumi ir gatavo samazināt savu apgrozījumu un peļņu, pēc nopūtas un pauzes holdinga vadītājs Dins Šmits atbildēja, ka vispirms jāredz iedāvājumi.

Turklāt atšķirībā no ministrijas, D.Šmits nav noskaņots lēmumiem uzreiz. 1.aprīlī nozari jau sagaida pārmaiņas - aptiekās, pārdodot kompensējamos medikamentus, būs pienākums izsniegt lētākās zāles. Tas jau tā samazināšot tirgotāju apgrozījumu. “ Un paredzēt to pilnīgi skaidri nevar, un mūsu pusē šķiet, ka vajag kādu pusgadu vai varbūt pat līdz gada beigām, jo tas ir tas pārmaiņu process,” viņš norāda.

“RePharm” holdinga finanšu rādītāji gan līdz šim bijuši ievērojami - “Mēness aptieku” apgrozījums 2018. gadā bija 157 miljoni eiro un peļņa gandrīz 5 miljoni, bet lieltirgotājs “Recipe+” apgrozīja 195 miljonus un nopelnīja 15 ar pusi miljonus eiro.

Citādi ir ar neatkarīgajām aptiekām, kuru Latvijā paliek arvien mazāk - vairs tikai 20% no tirgus. Tādēļ individuālajās aptiekās uzsver pārmaiņām jābūt, bet jāraugās, lai iegrožojot uzcenojumu, nepasliktinu tā jau grūto neatkarīgo aptieku situāciju.

Tukumā “Centra aptiekas” īpašniece un Aptieku biedrības vadītāja Agnese Ritene skaidro, ka atšķirībā no tīklu aptiekām, kas ir vertikāli integrētas, kur ir šīs ķēdīte - ražotājs, lieltirgotājs un aptieka, neatkarīgajām aptiekām ir pilnīgi atšķirīga situācija: “Mums ir pilnīgi cita situācija, ka mums nav šīs aizmugure, lieltirgotāja aizmugure, līdz ar to mums jāiztiek kā individuālai aptiekai, ko mēs nopelnam kā aptieka.”

Veselības ministrijā atzīst, ka individuālo aptieku pasargāšana būs viens no būtiskiem faktoriem jaunās formulas izvēlē. “Šobrīd tā priekššķietami, ir ļoti labs diplomātisks vārds, tā saraušanās iespēja lielāka šobrīd šķiet ir lieltirgotavu pusē,” saka ministre.

Konkurences padome, kura vairākkārt analizējusi farmācijas nozari atgādina, ka tas nav vienīgais kas jārisina. Un līdz šim centieni kaut ko mainīt, atdūrušies pret spēcīgu biznesa lobiju. Konkurences padomes padomniece Dita Dzērviniece saka: “Cerams, ka varbūt Veselības ministrija parādīs arī citiem, kāds ir tas sistēmiskais skatījums, nevis tikai mēģinās labot tādas mazākas detaļas, kas, protams, dos ieguvumu, bet tirgus ir aktīvs, tirgus ir mainīgs, nauda ir iela. Mēģinās atrast kādu robu tajā visa un izdomās kaut ko citu.”

Veselības ministrijas pārraudzītās Farmācijas padomes sēde, kurā paredzēts pārrunāt iesniegtos priekšlikumus, ieplānota janvāra beigās. Tajā piedalīsies arī Konkurences padomes pārstāvji, kuri pēc ilgāka pārtraukuma atjaunoti tās sastāvā. Konkurences padome jau pirms vairāk nekā 10 gadiem cēla trauksmi par problēmām, kas nelabvēlīgi atsaucas uz patērētāju, taču biznesa lobijs bijis spēcīgāks.