Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnojusi Tautas partijas (TP) Jaunatnes organizācijas biedru Māri Smilgu, kurš tika apsūdzēts par valsts simbola zaimošanu.
Tā izpaudās TP Jaunatnes organizācijai pie Saeimas ēkas izmetot atkritumu konteinerā reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā lietoto atribūtiku - Latvijas karodziņus.konteinerā reģionālās reformas atbalsta akcijas laikā lietoto atribūtiku - Latvijas karodziņus.
Prokurors Sergejs Berlins uzskatīja, ka M. Smilga jāsoda ar 100 piespiedu darba stundām, taču tiesa, izvērtējot pierādījumus, konstatēja, ka jaunietis ar savu rīcību nav pastrādājis noziedzīgu nodarījumu.
M. Smilga spriedumu uztvēra ar atvieglotu nopūtu un smaidu: “Uzskatu, ka tiesa pieņēma pareizu lēmumu!” Jaunietis arī atklāja, ka šodien visticamāk slapjos karodziņus no zemes neceltu un atkritumu urnā nemestu, bet atstātu tos mētājamies zemē.
Nra.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada 18. decembrī tika nofilmēts, kā M. Smilga atkritumu urnā iemet vairākus valsts karodziņus.
Tajā pašā laikā Saeimā komisiju apritē nonācis Ārlietu ministrijas sagatavotais jaunais Latvijas valsts karoga likums, kas nomainīs spēkā esošo likumu Par Latvijas valsts karogu, kas pieņemts 1994. gadā. Izstrādājot jaunu likumu, ņemts vērā tas, ka būtiski ir mainījusies situācija Latvijā, piemēram, Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un NATO, un arī šo starptautisko organizāciju kontekstā ir jāzina, kā izvietot mūsu valsts karogu attiecībā pret ES vai NATO karogu, proti, jābūt noteiktām un mūsdienām atbilstošām karoga izvietošanas shēmām un karoga protokolārai kārtībai.
Likumā arī būs noteikts, kā valsts karogs lietojams iekštelpās Ministru kabinetā, Saeimā, amatpersonu kabinetos; kā lietot mazo valsts karodziņu uz amatpersonu automašīnām, Neatkarīgajai skaidro Ārlietu ministrijas Valsts protokola otrā sekretāre Sintija Stipre.
"Pilnīgi unikāla lieta ir Latvijas valsts karoga vimpelis – trapecveida auduma lente ar valsts karogam atbilstošu krāsu un proporcijām, un to būtu paredzēts lietot karogu mastos ikdienā, protams, pēc iedzīvotāju brīvas izvēles," stāsta S. Stipre. Viņa gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā neaizstāšot valsts karogu, ko jāizkar valsts svētku dienās, jo vimpelis ir paredzēts uzvilkšanai mastā, ne pacelšanai karoga kātā. Šī tradīcija plaši izplatīta Ziemeļeiropā un Skandināvijas valstīs.
Pašlaik Latvijā tas nav noteikts, bet visā Eiropā tiek ievērota tradīcija, ka karogu neaprok kopā ar zārku vai nesadedzina mirušā kremācijas laikā. Jaunais likums noteiks, kā ar valsts karogu rīkoties bēru ceremonijā. "Tā pēc būtības ir necieņas izrādīšana karogam – ierakt to zemē vai sadedzināt. Armijā pat ir noteikta kārtība, kā tiek karogs uzvilkts mastā, lai tas nesaskartos ar zemi. Ja radinieki vēlas pieminēt aizgājušo, uzliekot karogu uz zārka, to var darīt, bet pēc tam karogs ir jānoņem, jāsaloka un jānodod tuviniekiem," stāsta S. Stipre.
Ko darīt ar nolietotu vai bojātu karogu – šis jautājums pašreiz īsti nav sakārtots, tāpēc rada pamatu dažādām spekulācijām. "Jaunajā likumā būs noteikts, ka karogu var iznīcināt publiski nepieejamā vietā, sadalot pa krāsu lentēm. Svarīgi, lai karogs netiktu plēsts vai griezts publiskā vietā, tas ir jādara diskrēti," skaidro eksperte. Tajā pašā laikā nerakstīts likums, kas sakņojas tradīcijās, prasa karogu – arī bojāju vai sadalītu pa krāsām – pirms izmešanas ielikt atkritumu maisiņā.
Ne tikai pēc piketiem, bet arī sporta un kultūras pasākumiem manīts, ka cilvēki priekšmetus ar valsts karoga simboliku turpat uz ielas izmet. Vai papīra karodziņš ir uzskatāms par valsts karogu, kas aizsargājams? "Ja tam ir valsts karoga pazīmes – krāsa un proporcijas, manuprāt, tas ir uzskatāms par valsts karogu, jo likums nenosaka, ka tam jābūt izgatavotam no auduma – tātad tas var būt gan no papīra, gan cita materiāla, un nav nozīmes, cik tas liels," secina S. Stipre. Grēko sporta līdzjutēji, kuri uz karogiem raksta uzrakstus, jo to darīt nevajadzētu. Taču tajā pašā laikā šallītes vai cepurītes Latvijas karoga krāsā nav uzskatāmas par valsts simbolu, un tas ir ļoti jauki, ka cilvēki tās nēsā.