Latvijā startējusi trešā "velkamistu" kampaņa migrācijas atbalstam

 
©Ilze Zvēra/F64 Photo Agency

Projektu naudai, kas seko migrantiem, piesakās arvien jaunas organizācijas. Latvijā startējusi trešā velkamistu kampaņa migrācijas atbalstam, un šoreiz tonis ir būtiski mainīts – no agresīvas oponentu kritikas uz sarunu par cilvēcīgu attieksmi.

Pirmais mēģinājums Latvijā reklamēt migrāciju kā veicināmu parādību izgāzās 2016. gadā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūra UNHCR izplatīja kampaņas plakātus un videorullīšus Mēs darītu tāpat. Daudzi iedzīvotāji šo vēstījumu uztvēra kā aizskarošu. Ja Latvijā sāktos karš, viņi kautos par savu dzimteni, nevis bēgtu kā sīrieši reklāmās, pametot dzimteni briesmās. Plakātus nācās nomainīt, kampaņa izčākstēja. Tomēr vietējie migrācijas atbalstītāji - tā dēvētie velkamisti - atrada citus veidus un finanšu avotus savas ideoloģijas izplatīšanai.

Miljoni atvērtības reklāmā

Sabiedrības integrācijas fondam programmas Dažādības veicināšana ietvaros pieejami 6,8 miljoni eiro, lai veicinātu diskriminācijas riskiem pakļautu personu iekļaušanu sabiedrībā. Migranti ir šo personu vidū. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2022. gada beigām. Naudas ir daudz, tāpat kā aktivitāšu migrācijas reklāmai. Taču arī te ne viss izdodas kā plānots, jo daļā sabiedrības velkamistu idejas tiek uztvertas kā drauds latviešu nācijas pastāvēšanai. Pērn dažādības kampaņu iesildoša publiskā diskusija ar lielu blīkšķi izgāzās, jo organizatori nebija gatavi diskutēt ar atnākušajiem nacionālistiem.

Šogad kampaņas Atvērtība ir vērtība naudas apgūšana turpinājās ar diviem mazāk uzkrītošiem plakātiem pilsētvidē. Tie bija veltīti tēmai etniskā dažādība un, kā paskaidro īstenotāji, «uzsver ieguvumus, kādi var būt uzņēmumam, nodarbinot dažādu etnisko grupu pārstāvjus». Amala no plakāta «liekas dzimusi, lai strādātu komandā», bet Kamals ir «kolēģis, kuram vienmēr izdodas uzlabot garastāvokli». Miermīlīgs vēstījums, bez kādiem aizvainojošiem zemūdens akmeņiem komplektā ar vienmērīgu naudas plūsmu.

Migrantu un migrācijas procesu reklāmai ir pieejami vēl citi Eiropas Komisijas atvēlēti finanšu avoti, un tos apgūst biedrība Latvijas Platforma attīstības sadarbībai - vairāku sabiedrisko organizāciju kopums.

Cilvēkmīlestība bez politikas

Attīstības sadarbība ir ārpolitikas termins, kas, vienkāršoti runājot, nozīmē - bagātie maksā trūcīgajiem, lai netiktu apdraudēta viņu labklājība un tādējādi visiem būtu labāk. Eiropas Savienība investē Āfrikā, lai dzīve tur būtu vismaz tik paciešama, ka afrikāņi neriskētu doties ceļā uz Eiropu. Tomēr viņi dodas. Eiropas miljardi ir gadu desmitiem tērēti, vairumam Āfrikas iedzīvotāju dzīvi būtiski neuzlabojot, un tāpēc Eiropas valstīm jātiek galā ar diviem jautājumiem: kam šie migranti jāuzņem, un kā pret viņiem jāattiecas.

Nepiedāvājot kategoriskas atbildes, tomēr vedinot uz pozitīvu migrācijas procesu uztveri, vakar Latvijā sākta 50 000 eiro vērta kampaņa Par cilvēcību. Triecientempā pāris nedēļu laikā visā Latvijā notiks 42 kampaņas pasākumi - filmu demonstrēšana, diskusijas, tematiskās darbnīcas. Norises vietas pamatā ir kultūras un izglītības iestādes. Kā skaidro biedrība Latvijas Platforma attīstības sadarbībai:

«Kampaņas uzdevums ir aicināt pievērst sabiedrības uzmanību migrācijas un cilvēcības aspektiem, sekmējot sabiedrības padziļinātu izpratni par globālo migrāciju caur lokālo, vēsturisko un personīgi pieredzēto.»

Zemtekstā migrantu kvotas

Biedrības direktore Inese Vaivare Neatkarīgajai stāsta, ka Latvijas kampaņa ietilpst lielākā, Itālijas iniciētā un Eiropas Savienības finansētā kampaņā Momentuzņēmumi no robežām. Tā ļauj paskatīties uz globāliem procesiem caur lokālo prizmu, un galvenais vēstījums Latvijā esot šāds: «Mums ir jāizturas cilvēcīgi pret jebkuru cilvēku.» Kampaņa esot apzināti veidota tā, lai neveicinātu konfliktu starp velkamistiem un migrācijas pretiniekiem, iztiekot bez politikas, bet iekļaujot jaunus aspektus, par ko domāt. Piemēram, cilvēktirdzniecību, ietekmi uz lauksaimniecību, preču migrāciju. Kampaņas vajadzībām sagatavota arī metodika skolām nodarbību vadīšanai par migrāciju. Tā izklāsta migrācijas terminoloģiju, vedina domāt un runāt par cilvēku cieņpilnu uzņemšanu svešā vidē. Meklē līdzīgos motīvus iekšējā un ārējā migrācijā. Tajā pašā laikā par migrācijas postošajiem draudiem tautu un valstu pastāvēšanai šāda metodoloģija domāt nerosina, un faktiski tikai no pedagogiem atkarīgs, vai migrācijas tematikai veltītās mācību stundas neizvērtīsies velkamistu ideoloģijas izplatīšanai.

Latvijas kampaņas gaitā tas netiek uzvērts, taču lielās kampaņas patiesais mērķis ir lobēt migrantu legālu pārvietošanu Eiropas Savienības ietvaros. Tas īpaši izdevīgi būtu Itālijai, kas nespēj savus krastus nosargāt no nelūgtajiem viesiem. Bet pret to iebilst Latvija un citas padomju laikā no migrācijas smagi cietušas valstis. Ignorējot šo vēsturisko aspektu, migrācijas kampaņotāji ir sacerējuši petīciju Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. Viņi prasa «pasludināt 3. oktobri par Eiropas atmiņu un laipnības dienu un nodrošināt, lai migrācijas politiku pamatā būtu cilvēcība un solidaritāte, vienlaicīgi aicinot dalīt atbildības slogu visā Eiropā». Praksē šī cilvēkmīlestība nozīmētu obligātās migrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm.

 

Abonē