Pirms diviem gadiem Latvijas kulinārijas leģenda un daudzu pavārgrāmatu autore Antoņina Masiļūne saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Uz ordeņa pasniegšanu Masiļūnes kundze ieradās pati, lai no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņemtu valsts apbalvojumu. Šonedēļ Masiļūnes kundzei apritēs 99 gadi, kurus viņa sagaidīs sociālās aprūpes centrā.
«Ja mums ir savs Dainu tēvs, tad Antoņinu Masiļūni varētu dēvēt par Latvijas recepšu mammu,» raidījumā Aculiecinieks par cienījamā vecuma pavārgrāmatu meistari pirms diviem gadiem sacīja žurnālists Guntis Bojārs, viesojoties pie Ņinas kundzes mājās, nelielā Imantas dzīvoklītī Rīgā. Pēc vienīgā dēla nāves palikusi pavisam viena un veselības problēmu saasināšanās dēļ - uz gultas un kopjama. Vēl pirms pāris gadiem, kad par Masiļūnes kundzi raidījumu veidoja Latvijas Televīzija, viņa savās mājās pārvietojās pati un, atklājot vairāku Latvijā pazīstamu ēdienu recepšu vēsturi, ļāva ieskatīties ikvienam viņas fotoalbumos un vairāk nekā 20 pavārgrāmatās. Pēdējās pavārgrāmatas iznākušas pavisam nesen.
Tomēr šoruden sabiedrību pāršalca ziņa un aicinājums palīdzēt rast risinājumu Masiļūnes kundzes situācijai, jo savos 98 gados viņa kļuvusi aprūpējama un pašlaik ikdienu pavada faktiski uz gultas. Ziņu sociālajos tīklos par Masiļūnes kundzes situāciju ievietoja rakstniece Rudīte Kalpiņa, vaicājot padomu, kā rīkoties? Rūpes par gados veciem un kopjamiem cilvēkiem parasti uzņemas radinieki, tomēr Masiļūnes kundzei šādu radu nav. Par viņas situāciju zināja stāstīt attāla kundzes paziņa Aija, kura vērsa sabiedrības uzmanību uz to, kādā situācijā ir cilvēki, par kuriem nav kam parūpēties. Lai arī pie Antoņinas kundzes nāca aprūpētājs, tas situāciju kopumā neuzlaboja, jo faktiskie apstākļi bija tādi, ka aprūpe seniorei ir nepieciešama visu diennakti - lai paēdinātu, padzirdītu un veiktu higiēnu, ko viņa cienījamā vecuma dēļ pastāvīgi vairs veikt nevar. Pansionāti Rīgā ir tik pilni, ka vairāki simti cilvēku gaida rindā, lai saņemtu šo aprūpi...
Pašlaik gan situācija ir atrisinājusies. Pēc atkārtotām veselības problēmām, kuru dēļ Masiļūnes kundze nonāca slimnīcā, viņai tomēr ir uzmeklēta vieta sociālās aprūpes iestādē un viņa būs aprūpēta un pieskatīta, kā tas būtu pienācies ikvienam cilvēkam, kuram vecuma vai slimības dēļ ir nepieciešams atbalsts un sociālā palīdzība.
Rīgas Sociālais dienests komentēt konkrētu situāciju, protams, nevar, jo tas skar personas datus, kuri nav publiskojami. Tomēr kopumā iezīmējot situāciju, Rīgas domes Labklājības departamenta speciāliste Linda Sausā Neatkarīgajai uzsvēra: neviens cilvēks, ja par viņu ir ziņots Sociālajam dienestam, nepaliek viens pats ar savām problēmām. «Ja cilvēks ir kopjams - radinieki vai kaimiņi, vai citi cilvēki var vērsties Sociālajā dienestā ar lūgumu izvērtēt situāciju, un dienests lemj, kādu palīdzību vajag. Tā var būt aprūpe mājās līdz 35 stundām nedēļā, tā var būt aprūpe pansionātā, tomēr, lai saņemtu šo pakalpojumu Rīgā, ir jāgaida rindā, vai arī var meklēt kādu vietu citos Latvijas reģionos,» stāstīja L. Sausā. Pats cilvēks var izteikt vēlmi dzīvot pansionātā, taču, ja viņš to nevar, tad aprūpētājam esot jānodod informācija dienestā, un parasti situācija tiek izvērtēta. Vai aprūpētājs šādi rīkojās un nodeva visu informāciju dienestā Masiļūnes kundzes gadījumā, atbildes nebūs, jo tas skar konkrētu personu, tomēr, kā apgalvo speciālisti, tam noteikti tā vajadzētu būt. Proti, pat ja cilvēkam nav radu vai paziņu, par viņu parūpēsies. «Satiekoties ar kundzes tuviniekiem, ir atrasts risinājums, tas ir vienīgais, ko es varu pateikt,» saka L. Sausā.
Šonedēļ Masiļūnes kundzei aprit 99 gadi. Atcerēsimies, ka tieši viņa ir radījusi brīnišķīgās saldās desas recepti! Tās tapšanas aizkulises viņa atklāja TV raidījumā. «Saldā desa radās deficīta dēļ,» stāstīja recepšu meistare. Kāds paziņa lūdzis viņu sagādāt salami desu, kas bijis liels retums, bet Antoņina to neatradusi. Tad prātā ienācis, ka kādreiz, kad vēl ar mammu dzīvojusi Rēzeknē, viņiem no Amerikas sūtīts kakao un mamma to saviļājusi kopā ar cepumiem. Masiļūnes kundze salami desas vietā nolēmusi pamēģināt uztaisīt kakao jeb šokolādes desu - kakao, sviests, jubilejas cepumi. Kungs, kas gaidījis salami, ieraugot šo saldo brīnumu, teicis, ka tā ir veca desa, un neēdis, bet cits palūdzis šņabi ar pipariem un nolēmis desu ēst. Kā nekā desa deficīts, ēdīs kaut vecu. Bijis izbrīnīts, ka salda garša. Tā šī šokolādes desa iekļuvusi arī pavārgrāmatā.