Kariņš: Latvija spēj izpildīt visas "Moneyval" rekomendācijas
 
©F64

Šodien Saeimai pozitīvi lemjot par finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojektiem, Latvija būs izpildījusi visas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" rekomendācijas banku uzraudzības jomā, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Moneyval" pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Šodien Saeima pēdējā lasījumā skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ir daļa no premjera izsludinātā finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

Kariņa vērtējumā, Saeimas pozitīva lēmuma gadījumā Latvija būs izdarījusi visu, lai sakārtotu savas finanšu sistēmas likumisko bāzi un ne tikai izpildītu "Moneyval" rekomendācijas, bet arī mainītu banku uzraudzības sistēmu.

"Saeimas atbildīgajā komisijā ir bijušas plašas diskusijas par to, kā pareizāk un precīzāk ieviest izmaiņas, tāpēc ceru, ka Saeima pēdējā lasījumā atbalstīs komisijas izstrādātās likumu redakcijas," sacīja valdības vadītājs.

Lūgts vērtēt pausto kritiku, ka premjera pieteiktais "kapitālais remonts" vairāk atgādina viena konkrēta cilvēka - FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa - noņemšanas plānu, nevis reformu pēc būtības, Kariņš uzsvēra, ka nenotiek nekāda cīņa pret FKTK vadību.

"Mainot FKTK uzdevumu un attiecīgi arī likumu, mainās iestādes vadības ievēlēšanas procedūra un apstiprināšana. Runājot salīdzinājumā, ir darbs, kas jāizdara, un ir darbarīks, kas var būt piemērots vai ne gluži piemērots darba veikšanai. Piemēram, skrūvgriezis ir pārāk mazs skrūves ieskrūvēšanai. Tāpat ar FKTK - skrūvgriezis mums ir, viss ir labi un tas veic savu uzdevumu, tomēr šī darba veikšanai nepieciešams precīzāks skrūvgriezis. Šīm pārmaiņām nav nekādas saistības ar indivīdiem," uzsvēra Ministru prezidents.

Tāpat premjerministrs sacīja, ka pirms desmit vai 20 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka Eiropas finanšu sistēmas galvenā problēma būs finanšu noziegumi. "Tolaik galvenokārt uztraucās par banku likviditāti, bet tas tagad ir pagātnē un galvenās rūpes patlaban ir banku sistēmas izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Un mums likumā bijā jāparedz, ka šis jautājums ir vienlīdz svarīgs ar banku likviditātes jautājumu," pauda Kariņš.

Vaicāts, vai ieviešot "Moneyval" rekomendācijas, atkrīt bažas par to, ka Latvija varētu tikt iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", Kariņš norādīja, ka viss būs atkarīgs no "Moneyval" vērtējuma, kas gaidāms šā gada rudenī. "Vienmēr pastāv iespēja tikt iekļautiem "pelēkajā sarakstā". Tiesa, mēs varam darīt visu, lai Latvija šajā sarakstā nenonāktu," pauda premjers.

Kariņa vērtējumā, Latvija jau ir paveikusi daudz finanšu noziegumu apkarošanā.

"Kopš esmu valdības vadītājs, sasaucu sešas finanšu sektora attīstības padomes sēdes. Ja pirms pusgada dzirdēju dažādu institūciju domstarpības, tad tagad tas ir mainījies. Visi sadarbojas, ir augusi izpratne par to, kā atpazīt finanšu noziegumus, ir arestēta nauda, daudz vairāk tiek ierosināti procesi utt. Es lepojos ar mūsu iestādēm un to vadības izpratni par nepieciešamajām izmaiņām," sacīja Ministru prezidents.