Herberta Cukura izglābtās ebrejietes meita mātes dzimtenē pateicas glābēja ģimenei
Antinea Doloresa Cukurs-Risoto un Helga Estere Fiša. Kas viņas vieno? Vēlāk Helga atzīsies, ka, pateicoties Antineas vecākiem Herbertam un Mildai Cukuriem, viņas mammas Mirjamas Kaicneres dzimta turpinās. Helga piedzima pēc Otrā pasaules kara. Emocionālais ceļojums, meklējot mammas pēdas Latvijā, Helgu Fišu no Amerikas atveda uz Latviju, arī uz Bukaišiem, kur joprojām ir Lidoņi – īpašums, ko Herberts Cukurs saņēma kā balvu pēc li¬dojuma uz Gambiju 1935. gadā. Tur Otrā pasaules kara laikā tika slēpta Helgas mamma Mirjama Kaicnere.
Herberta Cukura meita Antinea atceras, kā Mirjama tika ievesta viņas istabā un abas gulējušas vienā gultā, lai neradītu aizdomas, kāpēc bērnam istabā vajadzīgas divas gultas. Mirjama sākotnēji uzdota par Antineas tanti, līdz kāds ieraudzījis svešu jaunu sievieti stāvam pie Lidoņu mājas otrā stāva loga. Pēc tam tumšmatainā tante Mirjama pazudusi un ieradusies blondā mājskolotāja Māra. Mārīte. Izlikusies Antineu nepazīstam.
Kara beigās Mirjama Kaicnere kopā ar Cukuru ģimeni devās uz Vāciju un Brazīliju, tur apprecējās, 1950. gadā viņa liecināja par Cukuru kā savu glābēju. Antinea Doloresa atceras, ka Brazīlijā Mirjamai viņas tālaika ģimene nav ļāvusi tikties ar Cukuriem. Pēcāk atklājies, ka visi dzīvojuši netālu cits no cita, bet... ne tikšanos, ne sarunu, nekā. Daudzus gadu desmitus nebija zināms, kas noticis ar Mirjamu Kaicneri. Viņas meita Helga meklēja mammas saknes un atjaunoja saikni ar Cukuru dzimtu.
Nav grūti pieļaut, ka tikšanās pēc apmēram 70 gadiem var būt gan emocionāla, gan piesardzīga. Līdz tam - ne čiku, ne grabu, bet tagad - vai Helga tiešām ir Mirjamas meita? Kāpēc visi kontakti tik spēji pārtrūka? Bet Helga rādīja fotogrāfiju kopijas, kas ir arī Antineas ģimenes albumā. Mirjama ar mazo Herbertu, Mirjama rudzu laukā, Mirjama sadzīves situācijās. Mirjama par piedzīvoto savai ģimenei ir stāstījusi, bet, kā var saprast, dozēti. Par to, ka dzīvojusi pie Cukuriem, izstāstījusi. Par braucienu prom no Latvijas izstāstījusi. Cukura sagādātā pase ir saglabāta. Tur mammai divi uzvārdi, viens no tiem - Cukurs. Par mammas dzīvošanu bēniņstāvā Helgai radies citādāks priekšstats, bet te viņa pati uzkāpa otrajā stāvā, apstājās pie loga tajā pašā istabā, kurā pirms desmitiem gadu slēpās mamma. Viņai bija iespēja sajust, kāpēc Mirjama pārkāpa aizliegumu rādīties pie loga. Lidoņu pagalms ziedonī ir pasakains. Kāds Mirjamu pamanīja. Tāpēc viņai nācās pārtapt par blondo mājskolotāju Mārīti.
Antinea atcerējās, ka viņas mamma Milda bijusi tā, kas menedžējusi izglābtos un Bukaišos Cukuru īpašumā slēpto ebreju (viņi bija vairāki) un mājinieku sadzīvi. Lai neuzzina, lai nenojauš, ka Cukuri rīkojas neatļauti.
Antineas Doloresas Cukurs-Risoto un Helgas Esteres Fišas tikšanās un kopīgais brauciens uz Bukaišiem ir viņām privāti nozīmīgs un vēstures kontekstā simbolisks: izglābtās pēcnācēja sastapa glābēju pēcnācēju. Abu atmiņas ļāva restaurēt viņām svarīgus notikumus viņu vecāku dzīvē. Arī tos baltos plankumus, kurus līdz šim nevarēja aizpildīt, jo nebija, kas izstāsta. Helga daudz jautāja, Antinea daudz stāstīja.
Pusdienojot Helga izvēlējās auksto zupu. Viņa atzinās, ka arī pati to gatavojot. To dzirdot, Antinea priecājās: mamma Latvijā iemācījās gatavot auksto zupu un iemācīja Helgai? Jā, Helga teica.