Delnas biedre: "Nespēju ilgstoši publiski melot"

© Dāvis Valbaks

Šā gada 22. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika izbeigta disciplinārlieta pret KNAB korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju, Džordža Sorosa finansētās Sabiedrības par atklātību Delna vecbiedreni Diānu Kurpnieci.

Vairāk nekā četrus mēnešus ilgušais šīs disciplinārlietas izmeklēšanas process kontekstā ar citiem šā laika sabiedriski politiskajiem notikumiem spilgti parāda, cik svarīgi starptautiskā finanšu spekulanta Dž. Sorosa finansētajām organizācijām ir saglabāt savus cilvēkus KNAB un kādus spēkus "savējo" pestīšanā no nepatikšanām spējīgas piesaistīt šīs organizācijas.

Visticamāk, šis notikumu un rīcību kopums ļoti daudz arī atklāj, kur meklējami cēloņi pašreizējam publiskajam konfliktam starp KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti un viņa vietnieci Jutu Strīķi.

Bubināšana un raustīšana

Disciplinārlieta pret D. Kurpnieci tika ierosināta ar N. Vilnīša rīkojumu pagājušā gada novembrī sakarā ar viņas izteikumiem kādā no TV3 raidījumiem, kā arī sakarā ar viņas rīcību, nepietiekami organizējot ASV vēstnieces Džūditas Gārberes vizīti KNAB.

Cik var saprast no disciplinārlietas materiāliem, KNAB priekšniekam bija aizdomas, ka D. Kurpniece speciāli nav sagaidījusi ASV vēstnieci, kura nepiedodami ilgi bijusi spiesta gaidīt KNAB koridoros, – tādējādi pārkāptas pieklājības normas un ārvalstu amatpersonu uzņemšanas etiķete, augstajā viešņā radot negatīvu iespaidu par kārtību Latvijas valsts pārvaldē.

Savukārt D. Kurpnieces izteikumos TV3 skanēja pārmetums, ka tobrīd vēl jaunā priekšnieka N. Vilnīša vadībā KNAB ir sācis strādāt mazāk aktīvi nekā iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova laikā.

KNAB disciplinārlietas komisija konstatējusi, ka D. Kurpniece TV3 raidījumā teikusi: "Mēs redzam, ka faktiski pieaug tā saucamais tiesiskais nihilisms. Ja, ēē, hm, pirms kāda laika, nu tad jau, kad, nu, KNABs aktīvāk strādāja, faktiski, nu, valsts amatpersonas diezgan lielā mērā, nu, bijājās, ka viņas varētu tikt sauktas pie atbildības, pieķertas, ka KNAB vērsīsies pret jums, mmm, pret šiem cilvēkiem, tad šobrīd mēs pat dzirdam tādus faktus, kā mums prasa, kas mums par to būs, cik liela administratīvā atbildība... nu labi, es samaksāšu, un kas tad no tā."

Kā jau tas pierasts žurnālistu un valsts amatpersonu attiecībās, D. Kurpniece vainu nogrūž uz žurnālistu. Savā paskaidrojumā viņa norāda, ka TV3 žurnālists viņas teikto izrāvis no konteksta, turklāt pēkšņi uzdevis viņai pilnīgi negaidītu jautājumu. "Jautājums mani pārsteidza un bija negaidīts, tādēļ saminstinājos un, domājot par to, kam īpaši pievērsīšu uzmanību savā tekstā, neveikli izteicu frāzes, kas mijās ar valodas raustīšanu un bubināšanu zem deguna, un vairāk bija zemapziņas izprovocēta atklāsme nekā apzināta runa," rakstiski notikušo izklāsta D. Kurpniece.

Melo un pietušē

"Protams, esmu KNAB atbildīga par sabiedrisko attiecību jautājumiem un gadu gadiem esmu rūpējusies par biroja prestiža celšanu, kur ietilpst arī KNAB darbības pozitīvo pušu un sasniegumu īpaša izcelšana un negatīvo aspektu pietušēšana; labi pārzinu komunikācijā izmantotās standartfrāzes..., tādēļ vajadzēja arī šajā situācijā izturēt līdz galam un neuzķerties žurnālistu provokācijai," paskaidrojumā raksta D. Kurpniece.

Kā attaisnojumu sev viņa min nespēju melot ilgstoši: "Diemžēl ātrumā nespēju atrisināt dilemmu: korupcijas apmēri pieaug, bet KNAB vairāku mēnešu garumā nav nācis publiskajā telpā ar paziņojumiem par atklātiem nozīmīgiem korupcijas gadījumiem, kas ir notikuši tieši krīzes apstākļos, tādēļ izteicos tik neuzmanīgi. Atzīstos: acīmredzot nespēju ilgstoši publiski melot un stresa situācijā nevaru noslēpt savu patieso attieksmi."

Tālāk D. Kurpniece ar grafikiem pierāda savu viedokli, kāpēc KNAB vairs nesasniegs "sekmīgāko periodu rezultātus". Pēc D. Kurpnieces domām, KNAB darbība kļuvusi mazāk aktīva, jo ziņu aģentūrā LETA samazinājies publikāciju skaits par KNAB; samazinājies tās informācijas apjoms, ko KNAB pats sagatavo medijiem; samazinājies KNAB sagatavoto dokumentu skaits. Tāpat arī samazinājies krimināllietu skaits, "partijas kļuvušas disciplinētākas", KNAB "vairs nesoda administratīvi par maznozīmīgiem pārkāpumiem".

Rīcību tomēr nožēlo

Disciplinārlietas komisija, lemjot par disciplinārsoda noteikšanu, secinājusi, ka D. Kurpniece ar saviem izteikumiem ir kaitējusi KNAB kopējam tēlam un tādējādi pārkāpusi Ētikas kodeksu, tomēr "minētie pārkāpumi ir izdarīti aiz neuzmanības un pastāv vainu mīkstinošs apstāklis – D. Kurpniece nožēlo savu rīcību".

Savukārt attiecībā uz ASV vēstnieces vizītes organizēšanu komisija konstatējusi, ka pirms šīs vizītes KNAB priekšnieks D. Kurpniecei nekādus uzdevumus nav devis un nav speciāli arī prasījis viņas piedalīšanos vizītes organizēšanā, līdz ar to D. Kurpniece nav pārkāpusi darba kārtības noteikumus. Vēstniece ieradusies ātrāk par noteikto laiku un iekļuvusi KNAB ēkā, neizmantojot domofonu. Tomēr komisijai neizdevās arī noskaidrot, kā tad īsti ASV vēstniecei izdevies iekļūt labi apsargātajā ēkā, neziņojot par savu ierašanos, jo novērošanas kameru ieraksti bijuši iznīcināti. Ņemot vērā iepriekšminēto, disciplinārlietu komisija ierosināja D. Kurpniecei izteikt mutisku brīdinājumu un uzskatīt šo lietu par izbeigtu.

Sorosa patiesās intereses

Papētot citus notikumus, kas saistīti ar četrus mēnešus ilgušo D. Kurpnieces disciplinārlietas izmeklēšanu, var secināt, ka Sorosa finansēto organizāciju nepatika pret N. Vilnīti radās tieši šīs disciplinārlietas dēļ, jo pirms tam sorosiešu attieksme pret jauno KNAB priekšnieku bija neitrāla. Turpretī minētās disciplinārlietas izmeklēšanas laikā parādījās gan negatīva N. Vilnīša publicitāte sorosiešu kontrolētajos medijos (atgādinām – piemēram, "N. Vilnīša lielo parādsaistību lieta"), gan premjera Valda Dombrovska neapmierinātība ar KNAB priekšnieka darbu, gan Sorosa finansēto Delnas un Providus sasauktās KNAB Konsultatīvās padomes sēdes. Sabiedrībā pazīstamas personas sorosiešu uzvedību šajās sēdēs novērtēja kā centienus uzurpēt varu pār KNAB vadību. Jāatgādina arī Sorosa finansētās Delnas aicinājums premjeram izvērtēt N. Vilnīša atbilstību amatam.

Tādējādi var izteikt pieņēmumu, ka vēlākais N. Vilnīša konflikts ar J. Strīķi ir tikai sekas viņa sākotnējam konfliktam ar sorosiešiem, kura pamatā ir acīmredzamais sorosiešu neprofesionālisms.

Latvijā

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Svarīgākais