Sagaidot Latvijas simtgadi, 15. novembrī Tukumā tika atklāts Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņai veltīts piemineklis. Izcilo latviešu politiķi ar Zemgales apvidu saista gan dzimšanas vieta, gan skolas gaitas, kas aizvadītas Tukumā.
Zigfrīds Anna Meierovics dzimis 1887. gada 5. februārī Kurzemes guberņas Durbē. Viņa māte nomira 17. februārī un tika apglabāta Durbes kapos, tādēļ tēvs pie kristīšanas dēlam lūdza dot arī mātes vārdu Anna. Drīz pēc sievas nāves Hermani Meierovicu 1891. gadā ievietots psihiatriskajā slimnīcā ar nervu sabrukumu. Sākotnēji viņš uzturējās Tērbatā, bet tad viņu pārveda uz Tabora slimnīcu Jelgavā, kur viņš mira 1913. gada 2. martā. Mazais Zigfrīds uzauga mātes brāļa, latviešu skolotāja Roberta Fīlholda ģimenē. Bērnību viņš pavadīja Pūrē un Kabilē un 1900. gadā pabeidza Kabiles pagastskolu. Bet no 1900. līdz 1905. gadam mācījās Tukuma pilsētas skolā.
No trim nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātājiem (K. Ulmanis, J. Čakste un Z. A. Meierovics) vienīgi Z. Meierovicam līdz šim nebija pienācīgas piemiņas vietas, neraugoties uz viņa izcilajiem nopelniem un vispārējo tautas atzinību.
Z. A. Meierovica piemineklim izraudzītā vieta atrodas skvērā pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, kas ir simboliski, jo atrodas netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies valstsvīrs.
Lai Z. A. Meierovica piemineklis iegūtu laikmetīgu, izteiksmīgu un saturiski ietilpīgu veidolu, tika rīkots metu konkurss, kurā dažādi tēlnieki un arhitekti iesniedza izvērtēšanai 11 darbus.
Pēc starptautiskas žūrijas balsojuma konkursā uzvarēja iecere, kuras autori ir tēlnieki Zane Elerte un Matīss Kalniņš, kuri, kā vēsta projekta vadītājs Jānis Blunavs, projekta laikā ir apprecējušies. Sadarbojoties ar arhitekti Lieni Līci, ap pieminekli tika rekonstruēts un labiekārtots arī laukums, kas mijiedarbojas un konceptuāli papildina pieminekli.
Piemineklis ir veidots no vairākiem kubiem jeb, kā saka pieminekļa tēlnieki, pikseļiem. Izmantotais kubu mozaīkas principa uzdevums ir atspoguļot Z. Meierovica mūža darba ieguldījumu, kurā atsevišķi fragmenti veido vienu nozīmīgu veselumu. “Piemineklis ir trīsdimensionāls mākslas objekts, kas līdzvērtīgi ir skatāms no visām pusēm. Mēs kā galvenās puses esam izvēlējušies frontālo pusi ar Meierovica portretu un aizmugurējo pieminekļa daļu ar Latvijas karogu. Tai pašā laikā piemineklis būs arī interesants no citiem skata pagriezieniem, kur precīzi nevarēs noteikt ne portretu, ne karogu, bet būs jūtama kubu gaismēnu spēle un kustīguma moments,” vēsta viens no tēlniekiem Matīss Kalniņš. Lai rosinātu iedzīvotāju iesaistīšanos pieminekļa tapšanā, tika lūgti ziedojumi, savācot 10 050 eiro. Kā vēsta Tukuma kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Liepiņa-Zusāne, tas ir visu laiku lielākais ziedojums Tukuma novada vēsturē. Starp lielākajiem ziedotājiem ir arī “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”, kas pieminekļa izveidei nodeva 1001 eiro. Ievērojamas summas ziedojusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, žurnāliste Sarmīte Ēlerte un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, kurš vasaras sākumā piedalījās arī pieminekļa pamatakmens iemūrēšanā, pievienojot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Pieminekļa izveides idejas iedvesmotāja dzejniece Māra Zālīte atzīst: ‘’Es tiešām jūtos ārkārtīgi priecīga, ka Tukumā būs Meierovica piemineklis. Tas Tukumam dod pievienotu vērtību. Tas nav lokāls Tukuma piemineklītis, tas ir valsts mēroga projekts, valsts nozīmes piemineklis.’’
Projekta veidotāji cer, ka šī vieta varētu kalpot ne tikai par nozīmīgas personības piemiņas vietu, bet par centrālo laukumu, kur Tukuma novada iedzīvotājiem pulcēties Valsts svētku svinībām. Jau šogad tā bija vieta, no kuras tika uzsākts Lāčplēša dienas lāpu gājiens, stāsta Tukuma kultūras, sporta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Liepiņa-Zusāne.
Projekta laikā uz Lielās ielas ir atjaunotas arī plāksnes, kas vēsta, ka reiz šī ir bijusi Z. A. Meierovica iela un ir ticis atklāts ceļš, pa kuru savā pēdējā dzīves dienā brauca Z. Meierovics, vēsta projekta vadītājs Jānis Blunavs.
Z. A. Meierovics ir nodzīvojis īsu, bet neparasti spilgtu mūžu. Viņa personība, centieni un devums Latvijas labā apliecina vērtības, kuras ir nepieciešamas gan tautai, gan valstij - pašapziņa, uzticība valsts ideāliem un nesavtīgs darbs, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē.
Godinot Meierovica piemiņu, pieminekli atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pasākumu vadīja aktieris Artūrs Skrastiņš, bet par muzikālo noskaņu rūpējās Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels un Kristīne Zadovska. Uz pasākumu bija ieradušies arī ievērojams skaits Latvijas vēstnieku.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
