SIMTGADES DARBI: Iestādīt savu nākotni

 
...Alojas novada bērnudārzs "Auseklītis" ©no personīgā arhīva

Koku stādīšana Latvijā ir populāra, uzskata “Lielās talkas” vadītāja Vita Jaunzeme. Piemēram, talkās jau sāk aptrūkties vietu, kur stādīt kokus, nemaz nerunājot par Rīgu, kur jāņem vērā pilsētu caurvijošās komunikācijas. “Varbūt tam ir saistība ar teicienu, ka katram mūžā ir jāiestāda koks, jāuzceļ māja un jānosit čuksta?” smejas Jaunzeme.

Akcija “Laimes koki” radās ar domu, ka daudzviet bērni nevar piedalīties talkās un koku stādīšanas akcijās, tāpēc bija doma podiņos iedēstīt sēkliņas un bērniem mācīt par dabas cikliskumu - ir ābols, tad sēkļina, kociņš, ābele. Simboliski arī bērni aug kopā ar šo koku.

Tāpat arī doma bija, ka jāsāk veidot nākotnes dižkoki un sakrālie koki, kuriem neķeras klāt nekādā gadījumā. Sākumā akcija tik izmēģināta pavasarī, kad tā guva atsaucību, vēlāk tik izveidota interaktīvā, karte, kurā jebkurš var atzīmē, ka ir iestādījis savu kociņu un ierakstīt savu novēlējumu Latvijai.

Atšķirībā no “Lielās talkas” kartes, Laimes koku karte netiks dzēsta, un tai savu kociņu var pievienot jebkurā brīdī vai arī turpināt dokumentēt savu kociņu.

Lai gan doma daļēji bija par dižkoku radīšanu, Jaunzeme apšauba, ka katrs tāds būs. Tomēr viņa norāda, ka galvenais ir doma, ar kādu stādīts koks. Sieviete ir pārliecināta, ka pozitīvas domas pievelk pozitīvas domas, sevišķi, ja tās simbolizētas materiālā veidā - kociņā.

“Ezotēriskā doma šai akcijai bija, ka mēs šādi kultivējam pozitīvas domas un sevī radoši meklējam, ko gribam vēlēt Latvijai uz simtgadi, un materializējam to ar šo koku,” norāda Jaunzeme, stāstot par to, ka pirmais Laimes koks, liepa, tika iestādīta Rīgā pie Lielā Kristapa. Pasākumā klāt bija arī Valsts prezidents, triju konfesiju pārstāvji un bērni, kas kociņam rakstīja skaistus vēlējumus.

“Katru reizi, kad braucu garām tam kokam, man ir pozitīvas domas. Es atveros un turpinu sūtīt šīs pozitīvas domas. Es pieļauju, ka citiem, kuri piedalījās šajā akcijā, ir līdzīgi. Es ieraugu to koku, un man paliek labi,” teic Jaunzeme, norādot, ka tieši tā veidojas sakrālas vietas - koks savāc ap sevi labās domas un sāk tās izplatīt.

“Šajos kokos ir Latvijas nākotne,” teic Jaunzeme un stāsta, ka akcijām tiek “stādīta nākotne”, jo koki ir Latvijas bagātība, tas ir atjaunojamais resurss, kas jāuztur un jākopj.

Laimes kokiem nav apkopoti dati, cik cilvēki piedalījušies, jo galvenie, bija iestādītie koki. Jaunzeme nosauc piemēru, ka Pasaules talkas dienā talkojuši gleznotāja Vilhelma Purvīša mājās “Vecjauži”, kur beigās sanāk, ka vienu kociņu, ābeli, ko uzdāvināja Igaunijas vēstniece, iestādīja 120 cilvēki.

Tāpat talkas laikā bērni devušies mājās ar podiņu, kas glabā Purvīša mājās augošas ābeles sēklu. Arī pašai Jaunzemei uz palodzes stāv tāds podiņš un gaida dienu, kad varēs pārcelties uz dārzu.

Jaunzeme uzskata, ka valstī sāk dominēt pārāk negatīva un kritiska doma un ir nepieciešams to kaut kā sabalansēt. Arī tādam mērķim var kalpot Laimes koku akcija. Iestādīt koku, pat ja tas ir tikai citronkociņš birojā uz palodzes, bet darīt to ar labām domām, lai tās vairotos.

Simtgades darbi

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.