Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

SIMTGADES DARBI: Iznest simtgadi

© f64

Latvija nav tikai Rīga – simtgades priekšvakarā nosprieda tēlnieks Kārlis Īle, valstij tik nozīmīgās jubilejas noskaņās radot monumentālu, ļoti emocionālu un simbolisku vides objektu. Tagad Jelgava ir par vienu skaistu skvēru bagātāka!

Šogad, 4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 28. gadadienu, skvērā starp Jāņa Asara un Lielo ielu tika atklāts tēlnieka Kārļa Īles veidotais vides objekts "Laika rats 100", kas simboliski iezīmē katru mūsu valsts pastāvēšanas gadu.

Laika ratu veido desmit stilizēti cilvēku tēli un katrs no tiem uz galvas balsta desmit akmeņus, kas simbolizē Latvijas valsts gadus. Uz cilvēku tēliem iegravēti katras valsts desmitgades nozīmīgākie notikumi Jelgavas kontekstā, bet otrpus vides objekta tēliem ikviens varēs ieraudzīt savu atspulgu.

"Latviešu tautas saknes Baltijas jūras krastā veidojušās jau vairākus gadu tūkstošus, bet savu neatkarību mēs ieguvām vien pirms simts gadiem. Šis vides objekts ir veltījums cilvēkiem, kuri dibinājuši mūsu valsti, attīstījuši to un turpina to pilnveidot - tas ir veltījums mums Latvijas simtgadē," norāda tēlnieks K .Īle.

Vides objekts attēlo skatījumu uz mūsu valsts simtgadi jelgavnieku acīm, objekta tēlu atspulgos ikviens var sajust sevi kā Latvijas valsts nesēju un turpinātāju, bet pamatne veidota rata formā, simbolizējot laika ritējumu.

Katrs no tēliem ir unikāls. Tos atšķirīgus padara forma un līnijas, kas caur tiem vijas. Katrs tajās var redzēt ko savu. Miglu, no kuras nāk laukā Latvijas gadsimts. Uguni, kas simbolizē grūtumu, kas bijis jāizcieš latviešiem. Dzīvības stiebrus, kas vēsta par dabu un dzīvību.

Ideja par cilvēku siluetiem, kas uz pleciem nes gadus, radusies jau sen, vairāk nekā pirms 10 gadiem. Sākotnēji ideja visnotaļ ambiciozā formātā tika pieteikta uz Jelgavas 750 gadu jubilejas konkursu. Proti, ideja bija par 75 figūrām, kas nestu pilsētas mūžu. Īli konkursā pārspēja tēlniece Olga Šilova, bet iespaidīgā ideja tika pie atzinības un rekomendācijām to mazliet pārstrādāt un Īle turpināja auklēt savu ideju.

“Latvija nav tikai Rīga,” par vietas izvēli skaidro Īle. Rīgā jau tā visa kā ir daudz, turklāt mākslinieku saistīja ideja palūkoties uz Latviju jelgavnieka acīm.

Tāpēc arī uz nerūsējošā tērauda tēliem rakstīti fakti, kas nozīmīgi ne tikai Latvijas simts gadu vēstures kontekstā, bet kas arī svarīgi jelgavniekiem. Tāpēc uz cilvēku tēliem var lasīt par Jelgavas cukurfabrikas tapšanu, “Prāta Vētras” nodibināšanu un Jelgavas Valsts ģimnāzijas būvniecību. Pamata “paketi” izstrādāja vēsturnieku komandai, bet ar savu artavu varēja nākt talkā arī iedzīvotāji, sniedzot savus priekšlikumus.

Pats Īle nosmej, ka, apejot apkārt skulptūrām, var izlasīt īso kursu Latvijas vēsturē.

Naktī objekts ir izgaismots Jelgavas karoga krāsās - zilā un sarkanā) un baltā gaismā, kas, mainot intensitāti, rada iespaidu it kā laika rats kustētos. Arī pats laukums ir nobruģēts tā, lai atgādinātu ratu ripu.

Bijusi arī doma, ka akmeņus varētu saziedot paši iedzīvotāji, taču tēlnieks ātri vien sapratis, ka, pirmkārt, tas būs ļoti laikietilpīgs process atlasīt īsto akmeni un, otrkārt, cilvēks, kurš lielām pūlēm būs atstiepis savu laukakmeni cerībā būt daļa no mākslas darba, būs ļoti vīlies, neredzot savu artavu. Nav gribējies “Laika Ratam” dot tādu rūgtuma piegaršu.

Pats mākslinieks ir sajūsmā par vietas izvēli. Vienā pusē ir senas koka ēkas, otrā padomju laika daudzstāvenes, turpat netālu benzīntanks, bet blakus skvēram aug majestātiskā melnā papele. Kur cits nošņaukātos, ka simtgades pieminēšanai vajag ko iespaidīgāku, Īle norāda, ka pēc viņa domām šajā laukumā ir skaidri saredzams Latvijas gadsimts - no senatnīgām būvēm līdz padomju laika vēstnešiem un brīvības vēsmām. Esot pat bijusi doma skulptūras uzstādīt pretim Jelgavas pilij, taču Īle norāda, ka kāds gan sakars 18. gadsimtā celtajai pilij ar Latvijas simtgadi. Tas esot pavisam cits gadsimts!

f64

Domājot par simtgadi, Īlem gan ir tāds rūgtums. Negribētos, ka katram sīkumam piekarina simtgades birku. Tie tomēr ir īpaši svētki, tāpēc arī gribētos īpašus notikumus, nevis, ka ikgadēju pasākumu nodēvē par simtgades notikumu. Pietrūkstot tieši simtgadei veltīto unikālo projektu.

Īlem esot prasīts, kādēļ jaunā vides objekta tēliem ir jānes akmeņi. Tie taču ir tik smagi! Vai latvieši nav gana cietuši? Bet tur jau tā lieta, viņš saka.

“Tie simts gadi nav bijusī viegli, bet tie ir iznesti staltām mugurām!” teic Īle. Viisiem tērauda tēlu viena no virsmām ir nopulēta, un tajā var spoguļoties. Nostāties laika rata centrā un aizdomāties, ka katrs esam daļiņa no tiem, kas iznesuši šos simts gadus.

Simtgades darbi

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.