SIMTGADES DARBI: Pieradinātais grafiti Vangažos
 
©f64

 “Tā siena mani uzrunāja,” teic Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko, stāstot par grafiti sienu, kas redzama iebraucot Vangažos. Šogad par godu simtgadei to rotā vairāki grafiti ar simtgades tematiku – stilizēts ģerbonis, simtgades simbols, tautu meita ar Austras koku uz pieres, kuplu vainagu uz pakauša un iespaidīgiem afroamerikānietes riņķiem ausīs, kā arī plaukstas, kas satvērušas koku un caur kurām vijas Lielvārdes josta.

2011.gadā Nalivaiko, strādājot par Vangažu pilsētas pārvaldes vadītāju, redzēja “Vangažu moto” kooperatīva sienu, un domāja, ka kaut ko ar to vajag pasākt. Siena bija aizaugusi ar krūmiem, un tā tika attīrīta, taču ar to tāpat vajadzēja kaut ko iesākt. Tā tapa ideja par grafiti.

Grafiti šķita kā interesanta ideja, ar ko izcelties un kā piesaistīt pilsētas viesu uzmanību. Tā sākās ikgadēja tradīcija ar sienas apgleznošanu, kad šī vieta katru gadu tiek pie jauniem rotājumiem, iepriekšējā gada veikumu aizkrāsojot. Protams, labākie darbi var pastāvēt arī kādu gadu ilgāk un pirms aizkrāsošanas tiek palūgta atļauja darbu autoriem. Nalivaiko pieļauj, ka simtgades siena arī varētu pastāvēt ilgāk par gadu.

Šim gadam gribējies saktas un vainagus, taču uzrunātie mākslinieki atzinuši, ka tas viņiem būs par sarežģītu.

Darbs norit katru gadu, izvirzot jaunu tēmu, uzrunājot māksliniekus, aktīvistus, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus. Pašvaldībai ir sapnis par vairākas dienas ilgu festivālu, kura laikā tiktu apzīmēta siena, uzstātos mūziķi, taču Nalivaiko norāda, ka tam nepieciešams viens konkrēts cilvēks, kas visu cauru gadu arī strādātu pie šī festivāla. Tad tiešām varētu uzrīkot festivālu ar dalības maksu māksliniekiem un ievērojamu balvu fondu. Priekšsēdētājs pats nosmej - viņš zina, kā tas teorētiksi būtu jādara, bet rokas pilnas ar citiem darbiem.

Šogad gan sanāca tāds kā neliels festivāls. Simtgades siena tapa pilsētas svētku laikā. Profesionālie mākslinieki strādāja pie saviem darbiem, bet bērni un garāmgājēji ar stenciliem varēja uzpūst simtgades simboliku un latvju zīmes.

Iespējams, tas sienu pasargā no vandāļiem. Galu galā negribas nedz pāri savam ķēpāt, nedz arī pieļaut, ka kāds cits to dara, spriež Vangažu Kultūras nama vadītāja Inguna Zirne. Tik tālu nedz simtgades grafiti, nedz citiem iepriekšējiem mākslas darbiem neviens nebija skāries klāt.

“Nevajag to cilvēkus noniecināt! Vajag ļaut viņiem izpausties un viņus vajag izmantot pareizā gultnē!” teic Nalivaiko. Vēl viņam ir sapnis, ka pie grafiti sienas uz ietves varētu uzgleznot 3D gleznojumu kādi vietām redzami citur pasaulē.

Tiesa, sapnim par grafiti festivālu traucē arī grafiti mākslinieku daba. Inčukalna novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks spriež, ka šiem māksliniekiem nepieciešama slepenība, tumsas aizsegs. Viņi esot dumpinieki ar apziņu par stāstu, ko viņi grib izstāstīt pasaulei, bet tas, ka Vangažos pasākums notiek gaišā dienas laikā, publikas acu priekšā ir savādāk. Māksliniekiem esot grūtāk.

Tāpat šī iemesla dēļ ir grūtāk sameklēt arī autorus. Grafiti mākslinieki tomēr īsti nemīl afišēties.

Ko vēl Inčukalna novadā dara par godu simtgadei? Pamatīgākais projekts ir stadiona atjaunošana. Tāpat sastādīti arī kociņi un pie kultūras nama uzstādītas latvju rakstu zīmes.