2.lapa
Ierobežojumi bez uzraudzības
A. Lošmanis skaidro, ka, pēc likumdevēja ieceres, Nacionālās drošības likums, līdzīgi kā Kredītiestāžu likums, nosaka procedūras un ierobežojumus būtiskai līdzdalībai, akcionāru vai dalībnieku, vai patiesā labuma guvēju maiņai. Taču uzraudzību pār Kredītiestāžu likuma ievērošanu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), bet uzraudzību pār Nacionālās drošības likuma ievērošanu sadaļā par nacionālajai drošībai nozīmīgajiem uzņēmumiem veic paši uzņēmēji. Ja viņi neievēro likuma prasības, darījumi vai procedūras konkrētajā uzņēmumā var tikt atzīti par spēka neesošiem: «Piemēram, kredītiestādes kontrolē FKTK. Tā nemitīgi saņem informāciju, kādi lēmumi kredītiestādē tiek pieņemti. Savukārt Ministru kabinetam nav funkcijas uzraudzīt Nacionālās drošības likuma ievērošanu nacionālajai drošībai nozīmīgajās sabiedrībās. Ministru kabineta funkcija ir vienkārša: lemt, dot vai nedot atļauju. Tālākais paliek pašu iesaistīto pušu ziņā, kā arī daļēji Uzņēmumu reģistra ziņā. Piemēram, var gadīties tā, ka nacionālajai drošībai nozīmīgā uzņēmuma akcijas iegādājas nevainīgs Latvijas pilsonis, aiz kura stāv kas tāds, par kuru valstij būtu jāsatraucas. Taču šajā gadījumā tas jānoskaidro valsts drošības iestādēm, nevis Ministru kabinetam. Ar to valstij ir jātiek skaidrībā pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas došanu. Taču, runājot par sekām, no vienas puses, likums saka - ja nav atļaujas, darījums nav spēkā un nav spēkā akcionāru sapulcēs pieņemtie lēmumi. Bet praksē tie var tikt atzīti par spēkā neesošiem tikai tad, ja kāda no pusēm cels prasību par darījumu atcelšanu un vērsīsies tiesā. Pusēm pašām ir jāiedarbina šie tiesiskie līdzekļi, lai padarītu par spēkā neesošiem šos darījumus vai darbības, kuras veiktas, apejot Ministru kabineta atļauju. Lai arī kā tur nebūtu, Latvija nav vienīgā valsts, kurā ir šāds likums.»
80% akciju nav spēkā
Vaicāts, vai, nesaņemot atļauju akcionāru maiņai, jauno akcionāru var pasargāt no nepatikšanām, ja ir jaunajam īpašniekam uzticams valdes priekšsēdētājs, A. Lošmanis skaidroja: «Jā, tas tā var būt. Bet, no otras puses, jau likums saka, ka darījums nav spēkā, ja šāda atļauja nav saņemta. Tādā gadījumā juridiski sanāk, ka akcijas joprojām pieder iepriekšējam īpašniekam. Likumdevēja doma visticamāk bijusi tāda: pat ja šīs akcijas tiek nopirktas, bet atļauja nav saņemta, likums ļauj atzīt darījumu par spēkā neesošu. Šādā gadījumā darījuma spēkā esamība būtu jāapstrīd kādai no pusēm - padomei, valdei, akcionāriem. Šādā gadījumā prasītājs, atsaucoties uz Nacionālās drošības likuma neievērošanas faktu, var pierādīt, ka akcionāru sapulces lēmums nav atzīstams par spēkā esošu; ka attiecīgajam akcionāram nav bijušas tiesības balsot un viņa balsis nav rēķināmas kopējā balsu skaitā. Tas būtībā ir pateikts Nacionālās drošības likuma 45. pantā.
