Lai arī Nacionālās drošības likums liedz nacionālajai drošībai nozīmīgajiem uzņēmumiem veikt virkni darījumu bez Ministru kabineta atļaujas, to likumību var apstrīdēt tikai paši uzņēmumi, viņu pārstāvji vai darījumā iesaistītās puses, Neatkarīgajai skaidro juridisko zinātņu doktors, profesors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents, Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes loceklis un Latvijas Komerclikuma līdzautors Aivars Lošmanis.
No komerctiesību speciālista teiktā secināms: pat ja Ministru kabinets neizsniegs a/s Radio SWH atļauju pārdot 80% akciju SIA Media Support, darījums var palikt spēkā. To civiltiesiski apstrīdēt, balstoties uz Nacionālās drošības likumu, tiesīgi vienīgi paši akcionāri - esošie vai bijušie, padome vai valde.
Kā zināms, septembra sākumā Radio SWH vadība paziņoja par akciju pārdošanas darījumu, taču nebija iesniegusi dokumentus Uzņēmumu reģistram, lai tiktu iekļauta nacionālajai drošībai nozīmīgu uzņēmumu sarakstā, savukārt jaunā akciju īpašniece - SIA Media Support - nebija lūgusi atļauju Ministru kabinetam (MK), lai varētu veikt šo darījumu atbilstoši Nacionālās drošības likumam.
Plānojot darījumu, ir jāpadomā par Nacionālās drošības likumā ietvertajiem nosacījumiem. Gadījumā ar Radio SWH tas bija jāņem vērā juristiem konsultantiem, kuri strādājuši pie šī darījuma plānošanas
Atbildība uzņēmējiem
Nacionālās drošības likums nosaka, ka, nesaņemot MK atļauju, darījums nav spēkā no noslēgšanas vai tā veikšanas brīža, līdz ar to akciju sabiedrība nav tiesīga veikt izmaiņas akcionāru reģistrā. Tāpat nav spēkā akcionāru sapulces lēmumi, par kuriem balsojuši akcionāri, kuru līdzdalībai vai patiesā labuma guvēju maiņai MK nav devis atļauju. «Plānojot darījumu, ir jāpadomā par Nacionālās drošības likumā ietvertajiem nosacījumiem. Gadījumā ar Radio SWH tas bija jāņem vērā juristiem konsultantiem, kuri strādājuši pie šī darījuma plānošanas,» skaidroja A. Lošmanis.
Vaicāts, vai, neņemot vērā valsts noteiktās prasības, Radio SWH jaunie akcionāri nav - tēlaini izsakoties - «pašizreiderējušies», A. Lošmanis skaidroja: «Nezinot konkrētā darījuma detaļas, ko puses ir pielīgušas, nav iespējams atbildēt uz šo jautājumu. Parasti šādi darījumi ir sarežģīti un var ietvert virkni pārdevēja garantiju. Likums saka, ka šie darījumi nav spēkā, ja nav saņemta valdības atļauja. Tas nozīmē, ka, ja šis akcionārs ierodas uz akcionāru sapulci un sāk balsot ar saviem astoņdesmit procentiem, kādā brīdī viņa balsojums var tikt atzīts par spēkā neesošu. Var rasties īpatnēja situācija. Uzņēmuma pilnvarotā persona var lūgt Uzņēmumu reģistru lēmumus reģistrēt. Valsts notārs, ieraugot, ka uzņēmums atrodas nacionālai drošībai nozīmīgo uzņēmumu sarakstā, var prasīt, kur ir Ministru kabineta atļauja jauno akcionāru ienākšanai. Taču, no otras puses, akcionāru lēmums jau tāpat paliek spēkā. Ministru kabinets taču nedosies uz tiesu apstrīdēt privātas sabiedrības akcionāru lēmumu. Tā šajā likumā ir galvenā problēma. Ministru kabinets atļauju var izsniegt un var neizsniegt, taču atbildība par to, vai tā tiek saņemta, gulstas uz pašu sabiedrību un tās dalībniekiem. Uzņēmumu reģistrs nevar pateikt, ka jūsu akciju sabiedrības akcionāru lēmumi nav spēkā. Piemēram, teorētisks modelis, ka kāds nacionālajai drošībai nozīmīgā uzņēmuma akcijas nopērk biržā. Šādā gadījumā nevienai valsts iestādei nav tiesību preventīvi novērst akciju pāreju cita saimnieka rokās.»
