Krievu infotelpa uzblīdusi no meliem: Latviešu nāciju radījusi Krievija
 
©Rūta Kalmuka/F64

«Latviešu nāciju radījusi Krievija, Latvija tajā atgriezīsies», «Latvijas inkvizīcija: kad krievus sāks dedzināt sārtā», «Latvijas krievi neizdzīvos bez Krievijas atbalsta». Dienu no dienas krievu auditorijā tiek pilināti Latvijas valstij naidīgi virsraksti. Daļa sabiedrības tiem notic, ko parāda patriotisma mērījumi – piektdaļa Latvijas krievu uzskata sevi par Krievijas patriotiem. Valdībai ir iemesls satraukties.

Šonedēļ Ministru kabinets skatīja informatīvo ziņojumu Aktuālie informatīvās telpas drošības pasākumi. Tas notika sēdes slēgtajā daļā. Kā skaidro Kultūras ministrija, dokuments satur ierobežotas pieejas informāciju par konkrētām darbībām, kas tiks īstenotas, lai ierobežotu dezinformāciju, nelikumīga satura lietošanu, kā arī aizstāvētu nacionālās informatīvās telpas intereses. Acīmredzot ziņojumā ir sensitīva informācija par sabiedrības noskaņojuma izmaiņām. Pēdējos pāris gados ir veikti vairāki lojalitātes pētījumi un vismaz daļēji tie paturēti «iekšējai lietošanai», jo tie Latvijas sabiedrību konkrētos ģeogrāfiskos reģionos rāda ne tajā labākajā gaismā.

Latvijas patriotu skaits aug

Pirms diviem gadiem pētījumā Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse Daugavpils krievu (tātad lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju) uzskata, ka «krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota». Nav nekāds brīnums, ka 9. maijā Daugavpils ielās redzami gan sarkanie karogi, gan Staļina ģīmetnes. Augsts atbalsts Krievijas propagandas vēstījumiem bija vērojams arī Rīgā, Rēzeknē un kopumā Latgalē.

Šogad patriotisma līmenis un piederība mērīta cita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētījuma vajadzībām saistībā ar ieceri skolās ieviest valsts aizsardzības mācību. Respondentiem tika uzdots jautājums: «Par kuras valsts vai kuru valstu patriotu jūs sevi uzskatāt?»

Krieviski runājošo vidū 19% atzina sevi par Krievijas patriotiem, vēl tikpat ne par vienas valsts patriotu. 66% sevi sauc par Latvijas patriotiem. Jautājums, tas ir daudz vai maz - kā uz to paskatās. Turklāt daļa respondentu sevi uzskata vienlaikus gan par Latvijas, gan Krievijas patriotiem, un tiklab iespējams, ka viņi mīl Latviju, novēlot tai piedzīvot jaunu okupāciju. Šis aspekts pētījumā nav analizēts.

Ekrānšāviņš no avīzes

2016. gada rakstu lasiet šeit

Kā stāsta Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa, patriotisma līmenis kopumā valstī tomēr aug. Pirms desmit gadiem sabiedrībā par Latvijas patriotiem sevi uzskatīja 73% iedzīvotāju, tagad jau 81%. Savukārt Krievijas patriotu skaits krities no 12% uz 8%.

Jaunieši nefiltrē saturu

Pašlaik Latvijas informatīvajā telpā notiekošais ir satraucošs. Katru dienu gan oficiāli reģistrēti mediji, gan melīgo ziņu lapas piedāvā tādu saturu, kas ir nepārprotami naidīgs Latvijas valstij. Jautājums, kā šis saturs ietekmē auditoriju, vairo Latvijai nelojālo iedzīvotāju skaitu vai - gluži pretēji - mazina. Daži piemēri minēti šā raksta ievadā, un to kopējais vēstījums - Latvijas krieviem ir vajadzīga Krievija. Publikācijas par to, ka Latvijā viss ir slikti - krievus diskriminējoša politika, nožēlojama ekonomika, un pat štrunta meža ugunsgrēkus mēs nevaram nodzēst bez svešas palīdzības. Tribīne tiek dota tādiem personāžiem kā Vladimirs Lindermans un Viktors Alksnis. It kā ar šo nepietiktu, viltus ziņu lapas sabiedrības iebiedēšanas nolūkos ik pa brīdim izplata melīgus vēstījumus par milzu katastrofām ar lieliem cilvēku upuriem. Policija nezina, ko ar to visu darīt - nav tādu vadlīniju. Šie gadījumi tiek izmeklēti, piemērojot esošo juridisko regulējumu, kas īsti neder. Arī saistībā ar viltus ziņu par lielveikala Rimi sabrukšanu policija pašlaik izvērtē kaitējumu un noskaidro no meliem cietušo personu loku. Vienīgais vadošais norādījums no priekšniecības - mazāk par to runāt.

Iespējams, kādas viedākas rekomendācijas drīz parādīsies no valdības puses. Kultūras ministrija pēc slepenā ziņojuma izskatīšanas izplatīja preses relīzi, kurā daži rīcības virzieni ir ieskicēti. «Ir jāizveido kopregulācijas mehānisms melu dekonstrukcijai.» Kas tas tāds, pagaidām nav saprotams - varbūt kādi digitāli roboti, varbūt vecā labā propaganda. Ministrija paskaidro: «Ar mērķi nodrošināt dalību Eiropas līmeņa faktu pārbaudītāju tīklā un efektīvi cīnīties pret dezinformāciju Latvijas informatīvajā vidē plānots veidot kopregulācijas mehānismu, kura izveidē iesaistītos medijus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, akadēmiskie spēki un valsts institūcijas.»

Vēl esot jāiekļauj medijpratības jautājumi mācību saturā skolās. Jauniešu auditorija ir īpaši problemātiska, jo tā neizmanto tradicionālās informācijas ieguves platformas - tikai tādus sociālos medijus kā Instagram un Snapchat. Un ar patiesuma pārbaudi vismaz 40% jauniešu sevi neapgrūtina.

Informatīvajā ziņojumā arī pasolīta nauda Baltijas mediju izcilības centram. Tā ir viena sabiedriska organizācija, kas visumā trūcīgajā Latvijas mediju biznesā arvien pamanās saņemt ievērojamu publisko finansējumu.

Propaganda var nostrādāt pretēji

Ministrijas piedāvājumā ir arī elektronisko mediju uzrauga monitoringa jaudu stiprināšana, lai varētu vērsties pret nelegāli retranslētiem kanāliem, kuros ietverts Kremļa propagandas saturs. Nav gan pamata domāt, ka legāli translētais prokremliskais saturs, kas skatāms gan Lattelecom, gan citu operatoru televīzijās, būtu Latvijas valstij mazāk kaitīgs. Vai, piemēram, vakar krievu izdevumā Vesti lasāmais paredzējums, ka Latvija atgriezīsies Krievijas sastāvā.

Daudzkārt ir izskanējuši piedāvājumi melīgo ziņu un naidīgas propagandas kanālus vienkārši slēgt. Tāpat kā tas tiek darīts ar nelegālajām azartspēļu lapām. Pētniece Ieva Bērziņa uzskata, ka tas nebūtu pareizi. Un ne jau vārda brīvības apsvērumu dēļ. Zinātniski to sauc par akcionēšanas jeb inokulācijas teoriju: «Mazās devās ir jārāda tas, ko pretējā puse saka, jo tas palielina sabiedrības pretestību.» Pēc Korejas kara daļa amerikāņu atteicās atgriezties ASV, jo viņu pašu propaganda bija nostrādājusi pretēji. Vācijas Demokrātiskajā Republikā 80. gadu beigās pretestības kustības bija vārgākas tieši tajos rajonos, kur bija iespējams uztvert Rietumu televīziju un tās pretpadomju propagandu. Rezultāts tātad izrādījās pretējs plānotajam, un atliek cerēt, ka tāpat notiks ar kremļa ietekmes aģentu centieniem Latvijā, jo nekādi citi nozīmīgi šķēršļi viņu darbībai pagaidām nav likti.

 
 
#{#}