Pētījums Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi ir ierobežotas pieejamības dokuments, un vakar tā rezultātus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja aiz slēgtām durvīm.
Šādai slepenībai ir iemesls - statistika uzrāda bezkaislīgus skaitļus par sabiedrības atbalstu Krievijas vēstījumiem, un tie ir uzlikti uz kartes. Tātad ir zināma precīza nelojālo Latvijas iedzīvotāju ģeogrāfija. Procentuāli lielākā koncentrācija vērojama Daugavpilī.
Pētījums ir tapis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē Drošības un stratēģiskās pētniecības centrā. Publiskots tika vien kopsavilkums ar pētnieku secinājumiem un atsevišķas tabulas. Arī tajās Daugavpils procentuāli izskatās vissliktāk.
Atbilstoši nacionālajam sastāvam
Kaut vai tikai atbalsts jautājumam: «Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota?» Atbildes Jā vai Daļēji izvēlējušies 50,5% respondentu - daugavpiliešu. Šis skaitlis, domājams, ir vēl lielāks, ja rezultātu skatītos pēc ģimenē lietotās valodas. Tomēr šāda tabula publiski pieejama vien attiecībā uz pētījuma rezultātiem pa visu valsti. Tas pats attiecībā uz piederības izjūtu Krievijai vai Latvijai.
Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā - 95 467 iedzīvotāji. Latvieši no viņiem vien 18,4%, poļi 14%, baltkrievi 7,4%, ukraiņi 2%, bet visvairāk ir krievu - 50%. Pētījuma dati ir ar ierobežotu pieejamību, jo krieviski runājošo atbalsts Krievijas vēstījumiem Latvijas sabiedrībā plašākai publikai varētu šķist šokējoši liels.
Paši pētnieki konstatē: «Tā kā atbalsts šiem vēstījumiem galvenokārt ir konstatējams krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū, tad arī to ģeogrāfiskā izplatība ir atbilstoša etniskajam sastāvam Latvijas pilsētās un novados. Visaugstākais atbalsts šiem vēstījumiem ir konstatējams Latvijas pilsētās un novadā ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu - Daugavpilī, Rīgā, Rēzeknē un pārējā Latgalē.»
Neapmierinātība summējas
Kopsavilkumā uzsvērts, ka no Nacionālās drošības viedokļa īpaši bīstama ir sociālā neapmierinātība komplektā ar nīgrumu uz vietējo varu un etniskajām domstarpībām: «Riska potenciāls var pieaugt, ja neapmierinātība ar sociāli ekonomiskajiem procesiem valstī summējas ar etniskās integrācijas problēmām.» Jādomā, ka situāciju krieviskajā Daugavpilī salīdzinājumā ar krievisko Rīgu var droši reizināt vismaz ar divi. To apliecina, piemēram, jautājums: «Kā jūs kopumā vērtējat savu dzīvi Latvijā/Latgalē?» Galvaspilsētā atbildes Slikta un Ļoti slikta izvēlējās 5,9%. Tikmēr Daugavpilī 56%.
Un te vietā atgādinājums par Krimu - vietējo iedzīvotāju vidū bija liels atbalsts aneksijai. Pētnieki konstatē, ka nepieciešamības gadījumā Krievijai būtu vienkāršāk uzrunāt un mobilizēt cilvēkus, kuri jau atbalsta šos vēstījumus, nekā tos, kuri šādiem uzskatiem nemaz nepiekrīt.
Tātad jautājums - ko darīt? Politologs Kārlis Daukšts, kurš pats nāk no Latgales, risinājumu saskata ekonomikas izaugsmē. Daugavpilieši nav jāatstumj un jāzākā par piekto kolonnu. Jāstrādā ar tiem, kas uzvelk un tracina sabiedrību - ar tādu kā punktveida pieeju. Drošības dienestiem jāatrod konkrētās personas, kas sludina kaitnieciskas idejas. Bet vispārināt nevajag. Cilvēkiem Latgalē nekāds Donbass nav vajadzīgs, vajadzīga ir laba dzīve. Tāpēc attiecībā uz Latgali īpaši svarīgi ir atbalstīt jaunus uzņēmumus, attīstīt ražošanu, radīt darba vietas. Būs darbs un maize cilvēkiem, būs arī lojalitāte.
Atgriezeniskā saite
Šovasar profesors Daukšts viesojās pierobežā Krāslavas rajonā. Iepazinās ar zemnieku Ivanovu, un šis Ivanovs par saviem sakārtotajiem laukiem un 2000 hektāriem Latvijas esot gatavs galvu nolikt: «Nē - viņam nekādi zaļie cilvēciņi nav vajadzīgi!»
Tomēr ne no visiem skatpunktiem situācija izskatās tik optimistiska. Laikraksta Ludzas Zeme galvenā redaktore Laima Linuža jau pērn brīdināja, ka separātisma idejas Latgalē turpina gruzdēt, un šobrīd situācija neesot diži mainījusies: «Gaisotne mūsu pusē ir bīstama.» Netrūkst lasītāju, kas uz Ukrainu Krievijas pusē karot aizbraukušos dēvē par varoņiem. Arī politiķi Latgales lielajās pilsētās kuluāros mēdz pārrunāt teju separātiskas lietas. Un dīvainā kārtā Latvijas armijas un sabiedroto tehnikas demonstrējumi vismaz Ludzā izsaucot gluži pretēju efektu. Jā, esot ģimenes ar bērniem, kas papriecājas par smukiem karavīriem un bruņmašīnām, bet lielajam pierobežas iedzīvotāju vairumam tās esot zīmes par iespējamo karu. «Visiem ir bail, un krievi saka - tad jau labāk, lai krievi arī nāk.» Tāda ir atgriezeniskā saite.