Gan legālo, gan nelegālo migrantu pieplūdums Latvijā ir izsīcis. Eiropas Savienības bēgļu pārmitināšanas programma joprojām nav noslēgusies, bet sadarbība ar Itāliju buksē. Un arī vjetnamiešu uzņēmība doties pakaļ laimīgajai nākotnei Polijā caur Latviju apsīkusi. Muceniekos uzbūvētais cietums ārzemniekiem pašlaik ir tukšs.
Jaunceltnes iela Mucenieku ciemā nelegāli ieceļojušos ārzemniekus no trešajām valstīm sadala divās kastās. Vieni, kas uz robežas pasaka maģisko teikumu: «Es pieprasu patvērumu Eiropas Savienībā», tiek laipni izmitināti Patvēruma meklētāju centrā. Savukārt tie, kuri teikumu nepasaka, ir nelegāli robežšķērsotāji. Principā noziedznieki, un līdz izraidīšanai tiek ievietoti otrpus ielai jaunuzbūvētajā Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, aiz betona un dzeloņdrāšu žoga un duča novērošanas kameru.
Daudzskaitlīgākie - vjetnamieši
Pašlaik gan neviena cietumnieka Muceniekos nav. Robežsardzei pietiek vietas otrajā aizturēšanas centrā - Daugavpilī.
Tas arī tuvāk Krievijas un Baltkrievijas robežai. No tās puses pamatā arī ieceļo visa klientūra. Un turpat arī tiek organizēta viņu izraidīšana. Aizgādāšana atpakaļ, no kurienes nākuši, vai lidostu. Kā skaidro Valsts robežsardzē, izraidāmie ārzemnieki tiek pārņemti no Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādēm pēc tam, kad viņi izcietuši sodu par tīšu nelikumīgu robežas šķērsošanu, vai arī drīz pēc aizturēšanas un noteikto procedūru pabeigšanas. Kopš gada sākuma par zaļās robežas nelikumīgu šķērsošanu ir aizturēti 45 trešo valstu pilsoņi, no viņiem 43 ir Vjetnamas pilsoņi. Savukārt no Latvijas izraidīti 66 ārzemnieki, un arī no viņiem lielākā daļa ir vjetnamieši - 50 personu. Vjetnamiešiem nedz legāla, nedz nelegāla ieceļošana Eiropas Savienībā neizdodas, jo labākas dzīves meklējumi nav pamats patvēruma piešķiršanai, turklāt Latvijas patvērums jau viņus neinteresē, bet Polijas, kurs mīt liela vjetnamiešu diaspora.
Ar valodu grūti
Arī Jaunceltnes ielas otrā pusē pašlaik ir patukšs. Patvēruma meklētāju centrā ieguldīti prāvi līdzekļi, paplašinot tā ietilpību līdz 400 vietām. Taču, kā ziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pašlaik Muceniekos atrodas 49 patvēruma meklētāji. Un no viņiem tikai daži Eiropas Savienības pārmitināšanas programmas ietvaros - septiņi afrikāņi. Pārējie ieceļojuši un patvērumu pieprasījuši paši uz savu galvu - no Tadžikistānas, Krievijas, Azerbaidžānas, Sudānas, Kirgizstānas, Afganistānas, Sīrijas.
Jāatgādina, 2015. gadā Latvija parakstīja vienošanos, ka divu gadu laikā Eiropas pārvietošanas programmas ietvaros uzņems 531 patvēruma meklētāju no Grieķijas un Itālijas. Šobrīd esam uzņēmuši 374 personas - Itālijas kolēģi buksē ar migrantu sadali.
Kā sokas laimīgi uz Latviju atceļojušajiem? Vairākums no viņiem jau aizceļojuši uz savu īstā mērķa valsti Vāciju un, ja tur tiks notverti, piemēram, mēģinot izkrāpt vēl vienu pabalstu, tiks sūtīti atpakaļ uz Latviju. Tomēr vairāki desmiti ES aizsardzības statusu ieguvušo cenšas iesakņoties Latvijā. Smagi gan iet, un tas pirmām kārtām valodas dēļ. Viņiem pat lasīt nākas uz otru pusi. Tigriņu vai arābu valodai ar mūsējo nav ne mazākās līdzības. Nelielam ieskatam - te par pabalstiem rakstīts: مقدما الطلب زوج وزوجة، سوف يُسدد لأحدهما مبلغ 139,00 يورو، وللآخر97,00 شهريًا؛.
40 imigrantu uz palikšanu
Motivētākie migranti neizbēgami nokļūst Nodarbinātības valsts aģentūras aprūpē un arī latviešu valodas kursos, bez kuriem vēlāk pie darba tikt ir tikpat kā neiespējami. Kā stāsta aģentūras darbiniece Antra Jansone, sekmes valodas apguvē ir dažādas - piemēram, divas afgāņu sievietes, abas analfabētes, mācības sāka vienlaikus. Viena tika līdz A1 līmenim, kas nozīmē vien daži vārdi latviešu valodā un darbs, piemēram, noliktavā. Otra tikmēr ieguva B2 līmeni, tātad spēj sarunāties un strādāt ar klientiem, piemēram, frizētavā.
Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir aptuveni 30 Eiropas patvērumu saņēmušo. Tas gan nenozīmē, ka šie cilvēki noteikti grasās strādāt. Vienkārši, lai saņemtu pabalstu, migrantam ir obligāti jāreģistrējas. Taču esot arī pozitīvi piemēri - cilvēki strādā, turpina mācīties valodu un maksā Latvijas valstij nodokļus. Kopumā no tiem imigrantiem, kuri izmantojuši aģentūras pakalpojumus, pašlaik strādā gandrīz 40 cilvēku. Ja ir darbs, tātad vismaz kādu laiku viņi te grasās palikt.