Prestižais ekonomikas medijs ''Bloomberg'' ziņo, ka ANO uzskata, ka Baltijas valstu iedzīvotāju skaita mazināšanās var beigties ar katastrofu.
ANO dati liecinot, ka no valstīm, kuras tuvāko desmitgadu laikā riskē ievērojami zaudēt iedzīvotāju skaitu, deviņas ir no Austrumu bloka, tostarp Latvija.
''Atvērtās robežas un lielākas iespējas rietumos aizvilinājušas cilvēkus prom. Tikmēr populisma vilnis, kurš pārņēmis kontinentu, padarījis teju neiespējamu Āfrikas un Tuvo Austrumu migrantiem tur atrast savu vietu,'' raksta Bloomberg.
Latvijas bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sarunā ar mediju pielīdzinājis jauniešu aizplūšanu uz rietumiem laikiem, kad industriālās revolūcijas ietvaros lauku iedzīvotāji pārcēlās uz pilsētām. Viņš norāda, ka šīs valstis, tātad arī Latvija, riskē pārvērsties par to, kas ciematiņi šobrīd ir pilsētniekiem: ''jauka vieta, kur var pavadīt retu nedēļas nogali ar saviem radiem''.
Bloomberg norāda, ka šī depopulācijas tendence vissmagāk skar tieši Baltijas valstis un atgādina, ka Latvija, ar šī brīža 1,96 miljoniem iedzīvotāju, kopš 1991.gada zaudējusi 25% iedzīvotāju.
ANO paredz, ka ap 2050.gadu Latvija būs zaudējusi vēl 22% iedzīvotāju, bet ap 2100.gadu - pieaugot līdz 41%.
Diži spožāk neklāusies arī Igaunijau un Lietuvai, kur šis kritums līdz 2050.gadam gaidāms, attiecīgi, 13% un 17%. 13% iedzīvotāju zaudēs arī Krievija, bet pavisam slikti klāsies Ukrainai un Moldovai - attiecīgi, 36% un 51%...
Bloomberg norāda, ka pie iedzīvotāju skaita mazināšanās vainojami dažādi faktori un tie visi atrodami Latvijā - zemi ienākumi, salīdzinājumā ar attīstītākām ES valstīm; nenozīmīga izaugsme; un izteikta anti-imigrantu pārliecība.
Viņi atzīmē kā ES vidējais gada atalgojums ir 24 183 eiro, bet Latvijā tas ir vien 6814 eiro.
Viens no trīs etniskajiem latviešiem, vecumā no 25 līdz 34 gadiem - un ceturtdaļa visu latviešu ar augstāko izglītību - dzīvo ārvalstīs, sarunā ar Bloomberg norāda demogrāfs Mihails Hazans.
Bloomberg arī runājuši ar studentu Austri Laksi no Staburaga, kurš atklāj, ka puse viņa kādreizējo klasesbiedru skolā, kura tagad ir veco ļaužu pansionāts, pametuši mazo ciematu pie Daugavas krastiem un jau dzīvo ārzemēs. Viņi tagad veic dažus ''melnos darbus'' Lielbritānijā, Īrijā, Francijā un Nīderlandē, norādījis students.
Lakse gan palicis Latvijā un tagad studē jurisprudenci Daugavpils Universitātē. Viņš neslēpj, ka arī tiem, kuri paliek, saglabājas rietumu vilinājums - gandrīz puse viņa kursabiedru neslēpj, ka pēc studijām pametīs Latviju. ''Ja latvieši turpinās braukt prom, pastāv risks, ka mūs asimilēs iebraucēji - no Tuvajiem Austriem, Dienvidāzijas vai vienalga kurienes,'' sacīja Lakse.
Bloomberg gan apšauba šādu scenāriju, jo to liegšot ''šī brīža politiskais klimats''. Viņi atgādina, kā 2015.gadā, kad ES uzstāja, lai Latvija uzņem vismaz dažus Sīrijas patvēruma meklētājus, ''nacionāļi'' draudēja pamest valdību. Tajā pat gadā Latvija bija otra sliktākā valsts migrantu integrēšanā, atpaliekot tikai no Turcijas.
Medijs tieši Nacionālo Apvienību sauc par galveno Latvijas anti-imigrācijas uzskatu dzinuli, atgādinot kā Jānis Dombrava teicis, ka ''Latvijai pilnībā jāatsakās vai jāminimalizē migrantu skaits no trešās pasaules valstīm''. Tiek arī atzīmēts, ka premjers Māris Kučinskis atteicās no ES plāna uzņemt vēl papildus 50 000 bēgļus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, un aizstāvēja Poliju, kura atteicās uzņemt migrantus vispār. Hazans norādījis Bloomberg, ka jaunajiem aizbraucot no Latvijas un vecajiem paliekot, elektorāts tikai kļūst konservatīvāks, palielinot anti-imigrācijas pārliecību.
Bloomberg stāsta arī par 28 gadus vecā daugavpilieša Artūra Fišera pieredzi. Viņš cerējis iestāties vietējā universitātē, tomēr vispirms viņam nācies atmaksāt vecāku parādu. Tādēļ viņš devies uz Lielbritāniju un Linkonšīrā sācis strādāt vistu fermā, kur saņēmis Latvijai neiedomāju atalgojumu par šādu darbu - 1159 eiro. Pēc četriem gadiem, viņš atgriezās Daugavpilī. Tomēr divus gadus vēlāk nauda atkal izbeidzās un viņš atkal devās prom - šoreiz strādāt lielceļa ēstuvē Šveicē. Ar laiku viņš cer kļūt par skolotāju Latvijā, kas viņam varētu nest līdz 700 eiro lielu atalgojumu.
Lauris Urtāns, arī students, gan neredz sevi nākotni ne Daugavpilī, ne Latvijā vispār. ''Paejiet pa galveno ielu; visi, kurus redzēsiet ir veci un skumji. Cilvēki runā, ka 40 gadu laika šī pilsēta izzudīs pa visam,'' sacījis Urtāns.
Hazans apstiprina, ka emigrācija tagad Latvijā ir ikdienišķa lieta: ''Tas tagad ir normāli. 10 gadus atpakaļ tas bija eksotisks lēmums, bet tagad 90% latviešu ir draugi vai radi ārzemēs.''
Bloomberg norāda, ka lai arī ANO un demogrāfiskie rādītāji rada drūmas perspektīvas par Latvijas nākotni, tās valdība gan esot pacilātā noskaņojumā. ''Ap 2022.gadu emigrācija ievērojami mazināsies, kā arī vidējā alga Latvijā sasniegs apmērus kā emigrācijas galamērķos Īrijā, Vācijā un Lielbritānijā,'' sacījusi Ekonomikas ministrijas pārstāve Dace Zīle. Medijs atzīmē, ka pašlaik gan šajās valstīs ir vairāk nekā divas reizes lielāka vidēja alga, salīdzinājumā ar Latviju...
Dombrovskis tikmēr pielīdzina Latviju 1980.-to gadu Īrijai, kur tolaik esot bijusi tāda pati situācija, atzīmējot, ka īru ''ekonomiskais brīnums'' notika pateicoties ļoti pievilcīgiem nodokļu stimuliem, kuri pievilināja nākotnes digitālās ekonomikas milžus. Bloomberg pieļauj, ka varbūt tiešām: ''Ar skaistu piekrasti un dzīvīgu galvaspilsētu, Latvija - vai vismaz Rīga - varētu būt kandidāte kļūt par šādu hipsteru tehnoloģiju centru.''
Tikmēr IT uzņemējs Ernests Štāls, kurš dibinājis TechHub Riga, apgalvo, ka uzņemējdarbības vide Latvijā jau esot nevainojama: ''Šeit nodarboties ar biznesu ir lētāk un vieglāk nekā jebkur citur ES - te ir mazāka birokrātija un nodokļi.'' Viņš par galveno šķērsli, neskaitot investīcijas, Latvijā dēvē jauno tehnoloģiju ekspertu trūkumu. Dombrovskis domā, ka to var risināt aicinot studentus no kaimiņvalstīm, kā Ukraina un Krievija, kuri arī labprāt Latvijā paliks pēc absolvēšanas.
Tiesa, Bloomberg beigās tomēr norāda, ka Īrija nebūs reālistiskākais modelis Latvijai - tas drīzāk esot Igaunijas paraugs, kura aktīvi sevi pasniegusi kā digitālo paradīzi un tas radis atsaucību ārvalstu investoru vidū.